Rīgas brīvostas valde izstrādājusi shēmu, kas tai ļauj iemaksāt Rīgas pilsētas budžetā trīs reizes mazāk nekā Ventspils brīvosta, svētdien vēsta LTV raidījums "de Facto".
Lai arī lielākā pēc apgrozījuma un ieņēmumiem, Rīgas brīvosta iemaksā pilsētas budžetā trīs reizes mazāk nekā Ventspils brīvosta, vēsta raidījums, sakot, ka ir atklājuši shēmu, kā Rīgas brīvostas valde apgājusi likumu.
Likums par ostām saka, ka 10 procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai. Ja salīdzina trīs Latvijas lielo ostu ieņēmumus 2012. gadā, tad Liepājas ostai tie ir, aptuveni, astoņi miljoni, Ventspils -17 miljoni, bet Rīgai - 32 miljoni latu. Pilsētas budžetā Ventspils brīvosta ieskaitījusi miljonu, bet Rīga tikai 350 tūkstošus, apmēram tikpat, cik Liepāja, norāda LTV.
Izrādās, 2005.gadā Rīgas brīvostas valde mainīja ostu maksu sistēmu. "Valde, kura tolaik atgādināja politisku varavīksni, pašvaldību pārstāvēja Andris Ārgalis (TP), Aivars Aksenoks (JL), Jānis Birks (TB/LNNK), Andris Ameriks (LPP), pievienojot klāt vēl loču un ledus maksas, tonnāžas maksas pārsauca par kravas maksām. Līdz ar to tām ir citādāks nosaukums nekā likumā, un vairs nebija jāiemaksā pašvaldības budžetā," vēsta raidījums.
Tas tika darīts ostas attīstības vārdā, raidījuma skaidroja Ameriks, kurš brīvostas valdē darbojas kopš 2001. gada. Tādējādi esot cerēts iegūt vairāk līdzekļus ostas padziļināšanas darbiem, Krievu salas projektam un citiem attīstības pasākumiem.
Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktā, 2012. gadā 350 tūkstošu vietā, Rīgas pašvaldībai būtu jāsaņem 2,2 miljoni latu. Kopš 2005. gada Rīgas pašvaldības budžetam šai laikā garām aiztecējuši vismaz 10 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
