LMT un 'Lattelecom' darbībā ir nepieciešamas izmaiņas, norāda Pavļuts  (50)

"Es domāju, ka viennozīmīgi nevar palikt tā, kā ir, jo savulaik 90.gadu sākumā, noslēdzot tā dēvēto jumta līgumu ar "Tilts Communications", kas paredzēja tirgus noteikumu nodalīšanu mobilajam operatoram un fiksētajam operatoram, toreiz tam bija jēga. Šobrīd tam vairs nav jēgas," norādīja Pavļuts.

Atbildot uz jautājumu, vai ministrs viennozīmīgi atbalsta abu uzņēmumu apvienošanu, Pavļuts norādīja, ka viennozīmīgi nevar palikt pašreizējā situācija, jo ar vairākiem pakalpojumiem abi, daļēji valstij piederošie uzņēmumi viens ar otru konkurē.

"Telekomunikāciju tirgus ļoti strauji attīstās, tas konkurē ne vairs tikai pašās telekomunikācijas - tas konkurē jau satura radīšanā ar tradicionālajām televīzijas un mediju kompānijām, un daudzas citas tendences norāda uz to, ka ir nepieciešams likt kopā spēkus. Un es domāju, ka patērētājiem tas nākotnē nozīmē tikai labu," stāstīja ministrs.

Pavļuts arī norādīja, ka ir ļoti daudz precedentu pasaulē, ka telekomunikāciju kompānijas saplūst, bet konkurence saglabājas augstā līmenī, tādēļ šis jautājums bažas neradot.

"Mēs būtu ieinteresēti, lai gan tirgus būtu kvalitatīvs un konkurētspējīgs, gan arī, protams, lai paši uzņēmumi audzētu savu vērtību," minēja Pavļuts

Tāpat intervijā Pavļuts komentēja elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanas procesu.

„Cilvēkiem nav pamata satraukties dēļ elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanas. Līdzīga situācija Latvijā bija, kad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijā bija viens fiksētais telefons, viens iespējamais mobilo sakaru operators. Taču tirgum attīstoties un nodrošinot konkurenci, sākās straujas izmaiņas un parādījās dažādi piedāvājumi. Līdzīgi varētu notikt arī elektrības tirgū,” sacīja Pavļuts.

Kā ziņots, nākamā gad laikā varētu tikt apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA "Lattelecom", vēsta žurnāls "Ir", atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu slepenu ziņojumu, kas iesniegts valdībā un par ko plānots lemt tuvākajā laikā.

Ekonomikas ministrija (EM) informēja, ka patlaban netiek apspriesta uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem.

Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un "Lattelecom" ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.

Preses konferencē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) informēja, ka pašlaik šis jautājums esot aktualizējies, bet vēl nav nonācis valdības dienaskārtībā. Premjers plāno tikties gan ar iesaistītajām ministrijām, gan ar kapitālsabiedrībām, lai šo jautājumu izrunātu un pēc tam lemtu par tā tālāko virzību.

Slepenajā ziņojumā esot norādīts, ka LMT vērtība kopš 2008.gada ir pastāvīgi samazinājusies un 2013.gadā varētu būt ap 149 miljoniem latu, bet "Lattelecom" šajā laikā tā ir bijusi visai stabila un 2013.gadā varētu būt ap 238 miljoniem latu. Aprēķinā esot izmantota formula: sareizināt peļņu pirms nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA ar pieci un no iegūtā skaitļa atņemt aizņēmumus no kredītiestādēm.

"Lattelecom" kapitāldaļas pieder Latvijas valstij - 51% - un "TeliaSonera" - 49%. Savukārt LMT 49% kapitāldaļu pieder "TeliaSonera", 23% - "Lattelecom", 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.