Valsts kancelejas (VK) atzinums par iespējamu kompensācijas izmaksu bijušajam "airBaltic" prezidentam un līdzīpašniekam Bertoltam Flikam ir tikai VK viedoklis, kas balstās uz analīzi par spriedumiem citos starptautiskās šķīrējtiesās skatītos investīciju strīdos, bet tā "nopludināšana" masu medijos ir kāda ekonomiskā grupējuma mēģinājums diskreditēt VK.
To otrdien sasauktā preses konferencē uzsvēra VK juridiskais konsultants Ivars Mēkons, kurš uzskata, ka VK juristus mēģina diskreditēt kāds ekonomiskais grupējums, kura 50 miljonus eiro vērto reiderisma shēmu atmaskojusi VK.
Mēkons gan nevēlējās nosaukt nedz ekonomisko grupējumu, kurš šādi rīkojies, nedz uzņēmumu, kuru reiderisma ceļā mēģināts pārņemt.
Savukārt, skaidrojot, kā radies VK atzinums - ja starptautiskā šķīrējtiesa atzīs Flika prasību par pamatotu, valstij viņam var nākties izmaksāt aptuveni 16 miljonus latu lielu kompensāciju - , Mēkons uzsver, ka, gatavojot šo atzinumu, VK vadījusies no starptautisko šķīrējtiesu prakses.
" VK viedoklis ir tikai viedoklis, bet mēs neatkāpjamies no saviem vārdiem," sacīja Mēkons, skaidrojot, ka VK ieskatā, pārņemot valsts īpašumā "Baltijas Aviācijas sistēmām" piederošās "airBaltic" akcijas, valsts, visticamāk, aizskārusi ar Latvijas -Vācijas investīciju aizsardzības līgumu aizsargātās Flika tiesības uz taisnīgu kompensāciju. Atbilstoši starptautisko šķīrējtiesu līdzšinējai praksei, Flikam pienākošās kompensācijas apmērs varētu būt 15 līdz 16 miljoni latu.
VK pārstāvis arī uzsver, ka šā gada 10. jūnijā saņemtā Flika pretenzija, kuras kopējā prasījuma summa pārsniedz 60 miljonus latu, ir pirmais etaps starptautiskās tiesvedības procesā. Nesaņemot apmierinošu atbildi, bijušais "airBaltic" prezidents var vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā ar sūdzību par Latvijas-Vācijas investīciju aizsardzības līguma pārkāpšanu.
" Process sākas ar to brīdi, kad investors piesaka pretenziju, pēc tam ir trīs līdz seši mēneši, kuru laikā valsts var, nosacīti runājot, laboties," skaidroja Mēkons.
VK ieskatā, pārkāpums noticis, nodalot Flikam piederošās "airBaltic" akcijas no konvertējamām akcijām, kas tika izlaistas 2002. gadā, kad nacionālās aviokompānijas toreizējais līdzīpašnieks - skandināvu aviokompānija "SAS" apmaiņā pret šīm akcijām ieguldīja līdzekļus "airBaltic" glābšanā no draudošas maksātnespējas.
Mēkons uzsver, ka tieši ar šo konvertējamo akciju izlaišanas brīdi valsts būtībā zaudējusi kontroli pār nacionālo aviokompāniju un VK jau 2008. gadā bijis skaidrs, ka "agri vai vēlu šī problēma būs".
Vaicāts, vai kompensācija Flikam pienāktos arī tad, ja atklātos, ka viņš tikai formāli bijis "airBaltic" līdzīpašnieks un uz patiesajiem aviokompānijas īpašniekiem neattiecas Latvijas-Vācijas līgums par investīciju aizsardzību, Mēkons teica, ka šādi argumenti starptautiskajās šķīrējtiesās izskanot arī citos gadījumos, taču tiesas to ņem vērā tikai ja valsts spēj pierādīt šādu apgalvojumu pamatotību.
Fliks šā gada jūnijā iesniedza premjeram Valdim Dombrovskim (V) investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas - Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas premjeram un Flikam gan jānogaida pusgads, lai varētu vērsties Starptautiskajā šķīrējtiesā, norāda raidījums.
Jau ziņots, ka 2011.gada nogalē pēc AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bijaBertolts Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited".
Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) - vienošanās pameta 2011.gada rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Par jauno "airBaltic" prezidentu tika izvēlēts Martins Gauss, kurš darbu sāka 2011.gada novembrī.
Vēlāk "airBaltic" saistībā ar bijušā vadītāja un līdzīpašnieka Flika darbībām iesniedza prasību tiesā, lai no viņa kopumā piedzītu 70 miljonus latu. Prasība tiesā ir virs 20 miljoniem latu, bet no kompānijas, kurā apdrošināta Flika atbildība, tiek prasīti 50 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
