Viņš norādīja, ka valsts var atbalstīt pasākumus, kas veicina pasažieru pārvadājumu izmaksu samazinājumu, taču nav pamata runāt par transportēšanas pakalpojumu sadārdzināšanu, ja jau tāpat trūkst finanšu līdzekļu.
Židkovs norādīja, ka nav arī pētījumu, kas pierādītu, ka biogāzes izmantošana sabiedriskajā transportā pozitīvi ietekmētu valsti makroekonomiski. Savukārt vides jautājumi, pēc viņa teiktā, Rīgā tiek risināti, izmantojot elektrotransportu.
Savukārt eksperti no Skandināvijas valstīm konferencē norādīja uz vairākām priekšrocībām, kas identificētas, izmēģinot aptuveni pustūkstoti autobusu dažādās Ziemeļeiropas pilsētās. Biogāzes izmantošanu katrā valstī arī ietekmē nodokļu režīma ietvars. Tika uzsvērts, ka biogāze tiek ražota uz vietas, un tas sekmē jaunu darbavietu rašanos un mazina atkarību no ārējiem tirgiem.
Vienlaikus Skandināvijas eksperti norādīja, ka biogāzes izmantošana sabiedriskajā transportā ir politisks jautājums par ekoloģiju, nevis izmaksām. Norvēģijas pārstāvis Steins Bjorlike uzsvēra, ka pirms veiksmīgā biogāzes izmantošanas projekta Bergenā pagājuši vairāki gadi, kamēr tika pārliecināti politiķi.
Lai arī kaimiņvalstu pilsētās - Tartu un Kauņā - ir izmēģināti ar biogāzi darbināmi autobusi, Rīgā tas pagaidām nav noticis.
Projekts "Baltijas biogāzes autobuss" ilga trīs gadus kopš 2009.gada, to atbalstīja Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona programma. Tagad tiek gatavots projekta turpinājums, kas ilgs līdz 2014.gada oktobrim.
Līdz 2013.gadam visvairāk - gandrīz 300 - autobusu ar biogāzi ieviesti Stokholmā. Pēc projekta beigām ieplānoti nākamie soļi, kuru realizēšanai 1,6 miljoni eiro investēs Eiropas Savienības fondi un partneri un tikpat - Norvēģija. Galvenā uzmanība tiks pievērsta biogāzes hibrīda autobusu ražošanas inovatīvajiem aspektiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
