No pirmdienas Lietuvā varētu sākties piena karš ar Krieviju, jo sanitārais dienests Maskavā jau kopš augusta vaino lietuviešus dažādos pārkāpumos, bet draudi pārtraukt piena ievešanu Krievijā izskanējuši pirmo reizi. Jau mēnesi pārbaudes Krievija ieviesusi arī no Lietuvas vestajām kravām un tās rīcība draud ietekmēt arī Latviju, svētdien ziņo raidījums "Nekā personīga".
Lietuva ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā un Brisele cer vēl Viļņas samitā noslēgt "Austrumu partnerības līgumu". Tas atvieglos Eiropai tirgošanos ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Tā teikt - pagriezīs tās ar seju pret Eiropu. Briseles iecerētais līgums nesakrīt ar Vladimira Putina plānu - atjaunot Krievijas ietekmi bijušajā PSRS un izveidot Eirāzijas Savienību, tāpēc Maskavas dusmas trāpa arī Viļņai, norāda raidījums.
Šim konfliktam klāt nāk gāzes karš – šonedēļ Eiropas Komisija paziņoja par gatavību apsūdzēt "Gazprom" negodīgā rīcībā, veidojot cenas. Viesojoties Viļņā, to solīja konkurences komisārs. Komisijas apsūdzības tapušas, pateicoties arī Lietuvai. Tikmēr Viļņā "Gazprom" negodīgo komercpraksi sākusi vērtēt vietējā konkurences padome. Plus – Lietuva būvē sašķidrinātās gāzes termināli. Pēc tā visa sākusies lielā kaimiņa pretdarbība, kas skar arī mūs.
No Krievijas dusmām pēdējos mēnešos cietušas vairākas topošā Austrumu partnerības līguma valstis. Krievija boikotē Moldovas vīnus, Ukrainas šokolādi, Lietuvas liellopu gaļu. Katrreiz Kremlis savu spiedienu realizē ar ar vienas personas - galvenā sanitāra Genādija Oņiščenko rokām.
"Oņiščenko ļoti bieži nāk klajā ar paziņojumiem, ka tiks vērstas sankcijas pret kādu valsti tai brīdī, kad par to ir paziņojis Kremlis vai kāds cits. Tā Krievijas sanitārais dienests sodīja Moldovu, kad Moldova paziņoja, ka viņi parakstīs šo asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Tai brīdī Krievijas Sanitārais dienests bija tieši tas, kurš nāca klajā ar paziņojumu, ka Moldovas vīni neatbilst Krievijas augstajiem standartiem," skaidro Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis.
Krievijas sanitārā dienesta paziņojumi pret Lietuvu kopš augusta bijuši visdažādākie. Vispirms Lietuvas piena produktos Krievijas laboratorijās it kā atklāja mikrobioloģisku piesārņojumu, tad produktu saturs neatbilda marķējumam, vēlāk Krievija pārmeta piena pulvera izmantošanu. Pēdējais atklājums – produktos atrodamas kaitīgas antibiotikas. Lietuvas pārtikas un veterinārā dienesta priekšnieks par Genādija Oņiščenko atklājumiem lasījis tikai presē. Oficiālu pretenziju Lietuva nav saņēmusi.
Krievijai tieši vērsties pret visu Lietuvas piena nozari traucē līgums ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tāpēc inspektori visticamāk meklēs pārkāpumus pie katra konkrētā ražotāja. Pirmais sarakstā esot lielākais kaimiņu pārstrādātājs "Piena Zvaigzne".
Ja Lietuvai apstāsies piena eksports uz Krieviju, tas tieši skars arī Latviju, jo mūsu zemnieki lietuviešu uzpircējiem dienā pārdod 700 tonnas piena. Tie ir 20% no visa mūsu piena tirgus. Krītoties pieprasījumam, kritīs arī piena iepirkuma cenas, kas sitīs pa kabatu zemniekiem, secina raidījums.
Otrs sitiens Lietuvai, kas draud arī Latvijai, ir problēmas uz robežas. Visu septembri Krievijas dienesti pārbauda visas Lietuvā iekrautās kravas. To dēļ cietuši arī Latvijas pārvadātāji, kas no Lietuvas kravas veduši uz Krieviju. Savukārt uz mūsu robežas Krievijas muitnieki sākuši atgriezt Latvijā kravas salīdzinoši nebūtisku pārkāpumu dēļ, norāda raidījums.
"Tagad mēs jūtam, ka Krievijas puse sāk pastiprināti kontrolēt svaru un pietiekoši daudz tiek apstādinātas... ja ir pārsvars teiksim tā nu nezinu – 200 300 kilogrami lielai fūrei Un ja ir pāri, tad krava tiek atgriezta. Mēs jūtam, ka tagad tas diez gan daudz.. ka tiek atgriezta krava dēļ šī iemesla," raidījumam norāda "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš.
Tikpat stingras pārbaudes kā Lietuvai citiem Krievijas kaimiņiem šonedēļ piesolīja Kaļiņingradas tirdzniecības un rūpniecības palāta. Tās transporta komitejas šefs Leonīds Stepaņuks Kaļiņingradas ziņu portālam izteicās: "No oficiāliem avotiem man ir zināms, ka jābūt atceltām Lietuvas kravu pastiprinātajām pārbaudēm. Neoficiāli zināms – kad "atvērsies" Lietuva, "aizvērs" Poliju, Latviju un Igauniju," ziņo raidījums.
Aptaujātie Latvijas valdības ministri gan šaubās, vai Krievija varētu šādas pastiprinātas pārbaudes pielietot pret Latviju.
"Šādas ziņas manā rīcībā nav. Ja ir runa par šīs ziņas avotu – tas izskatās ir no neoficiālas personas, tā kā tas droši vien ir jāpārbauda un katrā ziņā šādu ziņu esamība vai pieļāvuma esamība ir nopietns pamats bažām, kuras es personīgi noteikti pārrunāšu ar satiksmes ministr," sacījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzskata, ka mums ar Krieviju esot daudz labākas attiecības nekā Lietuvai. Tāpēc robežu blokāde esot maz iespējama. Tomēr ne tik optimistisks ir satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
"Mums jau pāris gadus atpakaļ līdzīgas problēmas bija, kad bija problēmas ar Krievijas robežas šķērsošanu, pieprasot no mūsu pārvadātājiem papildus garantijas. Mēs šobrīd ļoti rūpīgi sekojam līdzi, lai visi norēķini tiktu veikti un lai nebūtu iemesls šādas blokādes ieviest," sacīja Matīss.
Viņš atgādina, ka ap Ziemassvētkiem uz Krievijas robežas rindas veidojas ik gadu. Bijuši arī mēģinājumi it kā sīku formalitāšu neievērošanas dēļ apturēt kravu kustību. Redzot notikumus Lietuvā, Latvijas robežsardze šonedēļ uzrakstījusi brīdinājumu Krievijas robežas dienestam, ja tas vērsīsies pret Latvijas pārvadātājiem.
"Delfi" jau ziņoja, ka Krievija sestdien paziņojusi, ka daļēji aizliegs piena produktu importu no Lietuvas, un šis lēmums tiek skaidrots ar Maskavas centieniem izdarīt spiedienu uz Viļņu, kura šobrīd pilda Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus un cenšas panākt Ukrainas tuvināšanos ES.
Krievija, mēģinot atturēt Kijevu no sadarbības līguma parakstīšanas ar ES un piespiest tā vietā pievienoties Maskavas veidotajai muitas ūnijai, vasarā ieviesa pastiprinātu importējamo ukraiņu ražojumu kontroli uz robežas. Pirms trim nedēļām šī prakse tika attiecināta arī uz Lietuvu.
Tas mudināja Viļņu izteikt Maskavai brīdinājumu, ka tā riskē sabojāt attiecības ar visu ES, ja šī diskriminējošā prakse netiks pārtraukta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
