Gandrīz 30 Latvijas biogāzes koģenerācijas staciju vadītāji šonedēļ ar atklātu vēstuli vērsušies gan pie vietējās varas pārstāvjiem, gan Eiropas Savienības (ES) atbildīgajām institūcijām, sūdzoties par valdības ieceri ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), kuru nozare uzskata par savas dzīvotspējas apdraudējumu.
Likums par SEN jau pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, un tas paredz aplikt ar 10% nodokli subsidētās elektroenerģijas ražotāju bruto ienākumus.
Vairāk nekā 90% Latvijas biogāzes koģenerācijas stacijas, kas ļauj zemniekiem efektīvāk izmantot lauksaimniecības blakusproduktus, piemēram, kūtsmēslus, salmus, pārtikas produktu ražošanas atkritumus, ražojot no tiem elektroenerģiju, ir tapušas ar ES atbalstu. Lai saņemtu šo atbalstu, uzņēmumiem noteiktu laiku pēc projekta īstenošanas jāpierāda ekonomiska dzīvotspēja. Ja šī prasība nebūs ievērota, Lauku atbalsta dienests, ir tiesīgs lemt par izsniegtā atbalsta atgūšanu.
"Uzsākot uzņēmējdarbību, ikviens plāno un rēķinās ar noteiktiem valsts izvirzītiem nosacījumiem. Arī mēs, plānojot ekonomiskās dzīvotspējas rādītāju prasību ievērošanu, prognozējām un rēķinājāmies ar esošo likumdošanu un neto ienākumiem aptuveni 12% apmērā no apgrozījuma. Balstoties uz šīm prognozēm, pieņēmām saimnieciskus lēmumus, piemēram, par ražošanas pamatlīdzekļu iegādi vai uzņemto kredītsaistību apjomu. Diemžēl patlaban Saeimā izskatīšanai nodotais SEN, kas paredz aplikt ar 10% nodokli subsidētās elektroenerģijas ražotāju bruto ienākumus, pārdodot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kardināli maina mūsu situāciju," uzņēmēju vārdā uzsver SIA "Agro Iecava" valdes loceklis Egils Trumpe, papildinot - ja valsts nevēlas nākamajos gados sagaidīt masveida biogāzes koģenerācijas staciju bankrota procedūras, tad ir nekavējoties jāmeklē risinājums.
"Esam vērsušies pie instancēm ar priekšlikumiem, kā situāciju koriģēt, pirms tā ir kļuvusi nevadāma. Kā vienu no piedāvājumiem izvirzām iespēju palielināt valsts un Eiropas Savienības atbalsta intensitāti par 15% "enerģijas ražošanai no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas". Ja tas nav iespējams, tad aicinām pārskatīt prasību par ekonomiskās dzīvotspējas kritēriju nodrošināšanu un izpildi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka pēc SEN ieviešanas vairums uzņēmumu to izpildīt nespēs," divdesmit astoņu uzņēmēju vārdā stāsta SIA "MC-Bio" valdes loceklis Juris Cīrulis. "Aicinām arī Lauku atbalsta dienestu sniegt detalizētu problēmas analīzi un priekšlikumus atbalsta īstenošanas uzlabošanai. Tāpat vēršamies pie Eiropas Savienības iestādēm to kompetences ietvaros īstenot uzraudzību atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izlietošanas jomā Latvijā."
Trumpe norāda, ka "diemžēl ar nozares krīzi draudošais jaunais nodoklis tiek ieviests nepārdomāti, sasteigti un neizvērtējot tā ekonomiskās sekas valstiskā līmenī, mēģinot novērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību no problēmas būtības un imitējot elektroenerģijas cenu kāpuma mazināšanu".
Vēstule "Par biogāzes un koģenerācijas staciju izveidošanas projektu atbilstību ekonomiskās dzīvotspējas kritērijiem pēc Subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanas Latvijā" nosūtīta 12 institūcijām, to skaitā Lauku atbalsta dienestam, Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Dacianam Ciolosam un Eiropas Savienības enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram.
Jau ziņots, ka subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.
Paredzams, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2017.gadam subsidētās enerģijas nodokļa iemaksas budžetā būs 105,6 miljoni latu jeb 150,3 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
