Latvija var zaudēt 65 miljonus Eiropas naudas, ja brīvosta neīstenos Krievu salas projektu  (25)

Pārkraušanas biznesa pārcelšanai no Rīgas centra uz Krievu salu nav gatavs brīvostas lielākais uzņēmums "Rīgas centrālais termināls". Uzņēmums pretēji Eiropas projekta iecerei vairs negrib atstāt pilsētas centru un pilnībā pārvākties uz Krievu salu, tam neesot ierādītas citas platības brīvostā. Ja uzņēmums ar brīvostu nevienosies, Latvija riskē zaudēt 65 miljonus Eiropas naudas.

Rīgas brīvosta 2006.gadā nolēma apbūvēt pie Bolderājas esošo Krievu salu, pārcelt uz turieni visas kravas, kas tiek apstrādātas Rīgas centrā – pie Andrejsalas izbūvētajā Eksportostā. Aprēķināja projekta tāmi 126 miljonus eiro, iesniedza projektu Eiropas Komisijā un panāca Eiropas līdzfinansējumu – 52%.

Ogļu un citu beramkravu pārkraušanas pārcelšana no pilsētas centra uz pāri Daugavai esošo Krievu salu ir viens no lielākajiem Eiropas struktūrfondu projektiem Latvijā. Taču ar to varētu būt problēmas, tādēļ, ka ostas lielākais uzņēmums Rīgas centrālais termināls nolēmis vismaz daļu darbu turpināt tepat.

Rīgas centrālais termināls ir lielākais krāvējs brīvostā ar 30% no kravu apgrozījuma. Ostas lielākais uzņēmums neatrodas brīvostā. Termināls zemi Eksportostā nomā nevis no brīvostas, bet gan no Satiksmes ministrijas. Līgums vēl būs spēkā 30 gadus. Pilsētas plānojums pārkraušanas darbus te neparedz. Tomēr Centrālajam terminālim blakus Andrejsalai ir 14 piestātnes. Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir ievējojami audzis un tagad pārkrauj ogles, kokmateriālus, graudus un konteinerus. Lai Latvija saņemtu Eiropas naudu par Krievu salas projektu, tam visam tuvāko pāris gadu laikā jāpieliek punkts un kraušanas darbi jāpārceļ citur.

Pašreizējo 14 piestātņu vietā brīvosta terminālim garantē tikai divas vietas Krievu salā. Firma apgalvo, ka ar divām piestātnēm knapi pietiks ogļu pārkraušanai, citām kravām tur vietas nav. Tādēļ no Eksportostas prom neiešot. Arī ogļu krānus pārcels tikai tad, kad brīvosta būs – sarunājusi ar termināli, kā kravas pārvietosies pa dzelzceļu.

"Mēs joprojām neesam saskaņojuši ar Rīgas brīvostu tehniskos risinājumus, kas ir nepieciešami, lai varētu īstenot ogļu termināla izbūvi. Tur šobrīd ir virkne neatrisinātu jautājumu attiecībā uz šo te projektu, lai viņš sekmīgi līdz galam varētu īstenoties," saka SIA "Rīgas centrālais termināls" padomes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš. Firmai arī neesot naudas visu savu kraušanas iekārtu pārcelšanai. Viena paša jauna ogļu termināļa izbūvē būšot jāiegulda vairāk kā 100 miljoni eiro.

Brīvostai Centrālā termināļa nostāja nav nekāds jaunums. Par to Kļaviņš runājis ostas valdes sēdē jau sen. Ja eksporta ostu neatbrīvo no kravām, Eiropa var nepiešķirt plānoto Krievu salas projekta līdzfinansējumu 65 miljonus eiro. Osta jau vienojusies ar banku par 80 miljonu eiro kredītu.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis ostā Ģirts Greiškalns vērš uzmanību uz to, ka brīvostai ar stividoriem par pārcelšanos bija jāvienojas jau pirms divarpus gadiem. "Ja mēs ņemam kaut vai MK lēmumu no 22.februāra 2011.gada, tad Ministru kabinets skatīja jautājumu par Krievu salas projekta īstenošanu, kur viens no nosacījumiem, ko viņš izvirzīja, bija atrisināt jautājumu ar stividoriem par viņu pārvākšanos un atrunāt skaidras līgumsaistības par viņu pārcelšanos no labā krasta uz kreiso. Cik es saprotu, līdz šai dienai šis jautājums nav skaidri atrisināts."

Kareivīgi noskaņots ir Krievu salas projekta vadītājs Viesturs Silenieks. Ja jau termināls nepārvāksies ar labu, tad gan jau osta sadarbībā ar domi piespiedīšot izvākties. "Ja pēc pilsētas plānojuma visos normatīvos aktos ir ierakstīts, ka tur nav paredzēta šāda darbība, tas nozīmē, ka nevienai valsts institūcijai vai pašvaldības, viņa nav tiesīga izdot jebkādas atļaujas šajā teritorijā jebkādām darbībām.
Tas nozīmē, ka, ja laicīgi uzņēmēji paši nestrādās ar Rīgas brīvostas sadarbību un atbalstu, tad viņiem juridiski nebūs iespējams tur atrasties."

Satiksmes ministrija jau pieļauj, ka vajadzēs prasīt Eiropai Krievu salas projekta termiņa pagarinājumu par pusgadu. To iespējams darīt, pamatojoties uz tiesvedībām, kas aizkavēja projekta sākumu. Tomēr ministrs jau morāli briest kārtējai katastrofai Eiropas līdzekļu apguvē.

Par Krievu salas projektu savā pētījumā runā arī Pasaules banka. Tā brīvostai pārmet, ka Krievu salas attīstībai nav piemērotas dzelzceļa infrastruktūras. Jo lielāki būs kraušanas darbi, jo vairāk Pārdaugavā gaidāmi dzelzceļa sastāvu sastrēgumi. Osta arī neesot aprēķinājusi, kāda būs Krievu salas projekta ekonomiskā atdeve.