Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ina Šteinbuka skaidroja, ka patlaban šajā maršrutā nav regulāras dzelzceļa satiksmes, tāpat nav dzelzceļa savienojuma ar Eiropas Savienības valstīm, bet ir ļoti svarīgi šādu dzelzceļa savienojumu izveidot. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss arī uzsvēra, ka ir būtisks dzelzceļa savienojums starp Baltijas valstu pilsētām, lai gan jau vairākus gadus tāds Baltijas valstu iedzīvotājiem nav pieejams.
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks skaidroja, ka pašreizējā infrastruktūra un vilcieni nevar piedāvāt ērtus dzelzceļa savienojumus. Braucot ar vilcienu, ceļā paejot krietni vairāk laika nekā pārvietojoties ar citiem transporta līdzekļiem, tāpēc tiek gatavots Eiropas platuma sliežu projekts "Rail Baltica2". Patlaban tiek veidots kopuzņēmums Eiropas platuma sliežu projekta "Rail Baltica2" realizācijai.
Tāpat tika uzsvērts, ka pēdējos mēnešos ir jūtams progress "Rail Baltica2" projekta tālākā realizācijā.
Kā ziņots, vilciens "Rail Baltica Express Train", kurš piestāja Rīgā, ir viens no Eiropas Komisijas rīkoto "TEN-T dienu 2013" pasākumiem.
Vilciens pārvietojas maršrutā, kas savieno Baltijas valstu galvaspilsētas pa dzelzceļu 1520 mm platuma dzelzceļa sliedēm. Vilciena pārbrauciena laikā paredzētas vairākas darba sesijas, kuru laikā pasākuma dalībnieki pārrunās "Rail Baltica" vietu Austrumeiropas transporta stratēģijā, tā ietekmi uz reģionālo attīstību un ieguldījumu kravu novirzīšanā, iekļaušanās Baltijas jūras reģiona multimodālā transporta sistēmā, ko perspektīvā iegūs pasažieri Baltijas jūras reģionā.
Otrdien no rīta "TEN-T dienu 2013" pasākuma dalībniekus un vilcienu "Rail Baltica Express Train" Viļņā svinīgi pavadīja Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičus. Savukārt vilciena ierašanās Tallinā plānota trešdien, 16.oktobrī, un tur to sagaidīs EK viceprezidents un transporta Komisārs Sīms Kallass un Igaunijas transporta un komunikāciju ministrs Juhans Partss.
Kā ziņots, "Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!