Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 15 Latvijā strādājoši saules kolektoru uzstādīšanas uzņēmumi un "Saules enerģijas asociācija", kurā ietilpst vēl vismaz 26 ar saules enerģijas izmantošanu saistīti uzņēmumi, teikts, ka, tās mērķis ir panākt, lai no turpmākajām Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētajām ēku siltināšanas programmām tiktu izņemti punkti, kas aizliedz uzstādīt saules kolektoru sistēmas.
Uzņēmuma "Saules kolektors" tehniskais direktors un vēstules iniciators Dainis Millersons norāda: "Mūsu sistēmas ir tikpat labs energoefektivitātes risinājums kā akmens vate vai pakešu logi, jo samazina iedzīvotāju apkures rēķinus. Turklāt saules kolektoru uzstādīšana vēl pašā ēku siltināšanas procesā izmaksā daudz lētāk, nekā pēc tam, kad fasādes un citi remontdarbi jau ir pabeigti".
Nozares pārstāvji norāda, ka vienīgie, kuriem saules kolektoru izslēgšana no ēku siltināšanas programmām ir izdevīga, esot centralizētā siltuma ražotāji.
Ar situāciju nav apmierināts arī vietējais saules kolektoru ražotājs SIA "Sun Investments". "Pēc būtības mēs esam viens no tiem uzņēmumiem, kas ražo Latvijas preci, bet, ja no valsts puses mākslīgi tiek bremzēts saules kolektoru noiets vietējā tirgū, mums jau ir daudz grūtāk domāt par eksportu," skaidro uzņēmuma vadītājs Raivis Šķērstens.
Vēstulē uzsvērts, ka saules kolektori atšķirībā no saules baterijām, ar kurām pirmie bieži tiek jaukti, nav iekārtas elektroenerģijas ražošanai, bet gan ierīces ūdens sildīšanai, kuras līdztekus var palīdzēt apkures sistēmai. Tāpēc uz saules kolektoriem neattiecas visi tie jautājumi par elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK, kas šobrīd ir izraisījuši tik lielu ažiotāžu sabiedrībā.
"Gluži otrādi, mēs redzam iespējas un veidus, kā palīdzēt valstij, pašvaldībām, uzņēmumiem un vienkāršiem cilvēkiem tikt pie lēta siltā ūdens, ietaupot līdz pat 70% enerģijas, kas gadā tiek patērēta ūdens sildīšanai jebkurā vietā, kur tiek pareizi uzstādīti un izmantoti saules kolektori. Sākot no daudzdzīvokļu mājām, kurās rīdzinieki maksā pieci lati par kubikmetru siltā ūdens un beidzot ar reģionālo pašvaldību bērnudārziem un sociālās aprūpes centriem, kuriem nereti vasarās tiek atslēgta siltā ūdens piegāde dēļ tā, ka centralizētajiem siltuma piegādātājiem ir nerentabli "darbināt" garās siltumtrases," uzsver Millersons.
Vēstulē teikts, ka nozares pārstāvji nesen veikuši pētījumu, kurā noskaidrots, ka vismaz 51 sociālo pakalpojumu sniedzējs un 170 izglītības iestādes Latvijā jau šobrīd būtu gatavas uzstādīt saules kolektoru sistēmas, ja vien tām būtu Eiropas Savienības vai valsts līdzfinansējums.
No tām 41% izglītības iestāžu un 43% sociālo pakalpojumu sniedzēji šobrīd ūdens sildīšanai izmanto tikai elektroenerģiju, kas patiesībā ir ļoti dārgi. Turklāt būtiska daļa no atlikušajiem 60% elektroenerģiju ūdens sildīšanai izmanto kombinācijā ar citiem kurināmajiem.
Saules kolektoru nozares pārstāvis un SIA "Taupi" attīstības direktors Arvis Šteiners norāda, ka uzņēmumi un pašvaldības šajā situācijā varētu ievērojami un viegli ietaupīt, ja vien minētajās iestādēs tiktu pareizi uzstādītas un izmantotas saules kolektoru sistēmas.
Attiecībā uz daudzdzīvokļu namu energoefektivitāti, vēstulē teikts, ka balstoties uz Fizikālās Enerģētikas institūta pētījumiem, Latvijas apstākļos viena šāda saules kolektoru sistēma 30 dzīvokļu ēkā vidēji ietaupa no 25 līdz 30 megavatstundām gadā, kas pret elektrības cenām ir ap 3000 latiem gadā, proti, katrs dzīvoklis tādā veidā ietaupa vismaz 100 latus gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!