""Taurus" bija SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) dalībnieks, līdz ar to ar tiešu interesi, bet pastarpināts "airBaltic" akcionārs. Tā kā lidsabiedrībai tajā laikā likviditātes novēršanai bija nepieciešami finanšu līdzekļi, bet valsts "iespītējās" un, pēc "Taurus" domām, izlēma naudu nedot, līdz nebūs "Prudentia"," stāstīja Tihonovs, norādot, ka valsts nevarēja piešķirt līdzekļus bez trešās personas klātbūtnes.
2011.gada 3.oktobra vienošanās paredzēja naudas līdzekļu piešķiršanu "airBaltic", lai novērstu tās finanšu grūtības, un, kā uzskata "Taurus", to visu gatavoja "Prudentia". Tihonovs paskaidroja, ka 2011.gada 3.oktobra vienošanās paredzēja, ka bija jāpārjauno visi banku un kreditoru līgumi ar pagarinātiem termiņiem un par to bija jāsniedz atzinums "Prudentia".
""Prudentia" deva atzinumu, neskatoties uz to, ka līgumi nemaz nebija pārslēgti, bet "Taurus" to nezināja un ar aizdevuma līgumu piešķīra 14 miljonus latu BAS, kas pēc tam nonāca "airBaltic"," uzsvēra advokāts. Tāpat Tihonovs norādīja, ka "Prudentia" saņēma atlīdzību - minētos 250 000 latu - par to, ka akcionārs aizdeva naudu "airBaltic". "Taurus" pārstāvis pieļāva, ka šī summa gan varētu būt lielāka.
"Taurus" mēģina tikt skaidrībā, vai uzņēmumu ir "piemānījusi valsts" vai arī "Prudentia".
Kā aģentūra LETA noskaidroja apgabaltiesā, lieta ar tādu pieteicēju patlaban nav ierosināta.
Jau ziņots, ka apgabaltiesa piemērojusi pagaidu noregulējumu, apķīlājot valstij piederošās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas bijušā "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika prasībā pret likvidējamo "Latvijas Krājbanku" ("Krājbanka") un Satiksmes ministriju (SM). Prasības nodrošinājums tika piemērots līdz ar lietas ierosināšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams.
Tāpat tika pieņemts lēmums arī par aizliegumu palielināt pamatkapitālu. Tihonovs iepriekš pastāstīja, ka līdz ar "airBaltic" glābšanas vienošanos valsts kopā ar bankām un kreditoriem vienojās, ka līdz 2012.gada 31.decembrim netiks veikti darījumi ar "airBaltic" akcijām, tomēr šī apņemšanās netika ievērota.
SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās "Krājbankā" ieķīlātās "airBaltic" mazākuma akcionāram BAS piederošās "airBaltic" kapitāldaļas. SM iegādājās "Krājbankai" piederošo ķīlu - 47,2% "airBaltic" akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieku. "Akcijas piederēja BAS, kas savukārt piederēja Flikam, un akcijas bija galvenais ķīlas priekšmets, ko Fliks deva bankām savu saistību nodrošināšanai. Cēloņsakarīgi, ja tiek pārdots galvenais aktīvs, kas tiek ieķīlāts, pārkāpjot līgumu, tad šāda pārdošana ir jāatzīst par spēkā neesošu," skaidroja Tihonovs.
"Ja bankas administrators uzskata par iespējamu izsolē pārdot prasījumu tiesības pret "airBaltic" 51,7 miljonu latu apmērā, tad akcijas kā ķīla šīm prasījuma tiesībām ir acīmredzami dārgākas, proti, Flika prasītie 62 miljoni latu," paskaidroja Tihonovs.
Flika pārstāvis norādīja, ka "ir skaidrs", ka gadījumā, ja prasījuma tiesības tiek tirgotas par vairāk nekā 50 miljoniem latu, arī nodrošinājums ir bijis lielāks. "Acīmredzami arī tiesa redzēja pamatu un loģiku prasības nodrošināšanai," izteicās advokāts.
Apgabaltiesa līdz 10.decembrim atlika "airBaltic" prasību pret Fliku par 70 miljonu latu parādu piedziņu. Lietas izskatīšanu nācās atlikt, jo uz to nebija ieradies ne atbildētājs, ne arī kāds viņa norīkots pārstāvis. Prasītāja "airBaltic" pārstāvis advokāts Pēteris Dalderis pauda viedokli, ka Fliks par savas dzīvesvietas maiņu tiesai nav paziņojis pietiekami laicīgi, līdz ar to atbildētāja neierašanās būtu uzskatāma par neattaisnotu, tomēr tiesnese bija pretējās domās un nolēma, ka dokumenti Flikam nosūtāmi atkārtoti uz viņa jauno adresi.
Kā ziņots, "airBaltic" prasība tiesā ir virs 20 miljoniem latu, bet no kompānijas, kurā apdrošināta Flika atbildība, tiek prasīti 50 miljoni latu. "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš biznesa portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja, ka tiesvedība ir sākta par Flika apzināti kaitnieciskām darbībām, pildot vienīgā "airBaltic" valdes locekļa pienākumus, piemēram, par kompānijai neizdevīgu līgumu noslēgšanu un fiktīvu saistību uzņemšanos pret "Investbank".
Tiesvedība ierosināta arī par spontānu un nepamatotu aviokompānijas reisu atcelšanu bez savlaicīga brīdinājuma pasažieriem, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, slēdzot līgumus ar sev piederošām un saistītām kompānijām, kaitnieciskām manipulācijām ar "airBaltic" piederošām preču zīmēm, komerciāli jutīgu kompānijas un darbinieku datu nodošanu trešajām pusēm uz apšaubāmiem nosacījumiem, kā arī kaitējuma nodarīšanu aviosabiedrības reputācijai.
Lidsabiedrībā uzsvēra, ka visi šie darījumi ir iespaidojuši zaudējumu rašanos aviosabiedrībai, kuru apjoms ir aprēķināts un nodots tiesas rīcībā.
Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un BAS - vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.
"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. "airBaltic" flotē ir 34 lidmašīnas - sešas "Boeing 737-500", astoņas "Boeing 737-300", divas "Boeing 757-200", desmit "Fokker 50" un astoņas "Bombardier Q400Next Gen".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
