No bijušās 'Latvijas kuģniecības' padomes nepiedzen 2,6 miljonus latu

Kā uzsver ekspremjera Māra Gaiļa un vairāku citu LK bijušo padomes un valdes locekļu intereses pārstāvošais advokāts Guntars Precinieks, šāds tiesas spriedums ir loģisks un pamatots.

Pēc viņa teiktā, LK padomes locekļus darbam 2008. gadā faktiski nolīga un atalgojumu noteica lielākais akcionārs AS "Ventspils nafta", kas savukārt 2010. gadā LK jaunajai vadībai uzdeva no bijušajiem padomes locekļiem atprasīt izmaksāto atalgojumu.

Ir skaidrs, ka šāda prasību celšana un pēc tam to apzināta vilcināšana pamatīgi noslogo Latvijas tiesas, rada ievērojamas neērtības, kā arī finansiālu un morālu kaitējumu atbildētājiem un arī pašai LK ieguvējs faktiski nav neviens, norāda advokāts.

2011.gada 9.martā LK vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret kompānijas bijušajiem padomes locekļiem par darbības laikā saņemtā atalgojuma atprasīšanu.

Prasība bija vērsta pret  Māri Gaili, Kārli Boldiševicu, Gunti Ločmeli, Uldi Pumpuru, Olgu Pētersoni, Vladimiru Solomatinu, Ansi Sormuli, Normundu Staņēviču, Andri Vilcmeieru, Svenu Zālīti, Miku Ekbaumu un Vladimiru Koškulu.

Visi 12 bijušie padomes locekļi, kas ir atbildētāji šajā lietā, ar LK akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu tika iecelti amatā 2008. gada 15. februārī, bet atcelti - 2010. gada 17. februārī. Viņu atalgojums tika noteikts pēc tā paša principa, kā tas tika darīts jau kopš 2002. gada un tiek darīts vēl joprojām.

Iepriekš šajā prasībā tikuši pieņemti arī lēmumi par tās nodrošināšanu.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šā gada 17. maijā lēma par tiesvedības apturēšanu civillietā, kurā LK ar 9,88 miljonu latu prasību vēršas pret tās bijušajām amatpersonām - valdes un padomes locekļiem. Arī šo tiesvedību rosināja pati LK un pēc tam pati lūdza to apturēt. Atbildētāji, vēlēdamies lietu izskatīt pēc būtības un saprātīgā termiņā, lēmumu pārsūdzēja. Augstākā tiesa lēmumu par tiesvedības apturēšanu atcēla. Šajā lietā tiesvedība tika uzsākta 2011. gada 16. martā.