Krievijas 'Afina Pallada' neinvestēs 'Liepājas metalurgā'  (1)

"Afina Pallada" ir vairākkārt paudusi gan rakstiskā veidā, gan individuālās tikšanās reizēs visiem lielākajiem kreditoriem un "Liepājas metalurga" lielākajiem akcionāriem savu nostāju un vēlmi par iespējamo līdzdalību rūpnīcas darbības atjaunošanā un nepieciešamo finanšu līdzekļu investēšanu "Liepājas metalurga" atdzīvināšanas plānā.

Pisarčuks norāda, ka "Afina Pallada" bijusi ļoti labi informēta par visiem notikumiem ap "Liepājas metalurgu", kuri veidoja zināmu gaisotni par to, cik droši vai nedroši ir ienākt jebkuram investoram, pat tādam, kāds ir "Afina Pallada", kura līdzdalība rūpnīcas darbības atjaunošanā būtu sinerģijā ne tikai ar finanšu injekciju, bet arī ar stratēģisku "Liepājas metalurga" attīstību.

"Mēs kā investors izteicām rakstiski savu gatavību investēt "Liepājas metalurga" kapitālā 37 miljonus latu, kā to pieprasīja TAP plāns, un faktiski gatavojāmies izpildīt šī plāna būtiskāko sadaļu - investēt naudu rūpnīcas darbības atjaunošanā. Taču skaidrības par apstākļu radīšanu investora ienākšanai nav vēl šodien, jo dažādi paziņojumi presē, kurus sniedz "Liepājas metalurga" vadība un kontrolējošie akcionāri, ir ļoti pretrunīgi tām vēlmēm, kuras sagaida visas ieinteresētās puses, lai rūpnīca atsāktu darbu, - kreditori, rūpnīcas un ostas darbinieki, minoritārie publisko akciju turētāji un droši vien visi Liepājas iedzīvotāji, kuru dzīve tieši vai netieši ir atkarīga no pilsētas dzīvi veidojoša uzņēmuma," norāda Pisarčuks.

Viņš atzīst, ka investēt naudu Eiropas Savienības teritorijā "Afina Pallada" būtu liels gods un uzņēmuma biznesa loģiska attīstība ārpus Krievijas biznesa teritorijas, taču drošības sajūta par "Liepājas metalurga" atbilstību civilizētas biznesa pasaules principiem ir ļoti nepārliecinoša, jo "Afina Pallada" pretī investīcijām uzņēmumā nākotnē nesaņems garantētu un prognozējamu vidi peļņas gūšanai, kas ir biznesa pamatuzdevums.

"Uzskatām, ka "Liepājas metalurgs", kurš apvīts ar ļoti daudzām neskaidrībām un skaļiem paziņojumiem, ir nonācis neapskaužamā situācijā un jebkura investora ienākšana "degošā mājā" būtu saistīta ar neprognozējamiem zaudējumiem. "Naudai patīk klusums", lai cik zināms un vecs nebūtu šis teiciens, tomēr viediem vārdiem ir gadsimtiem uzkrāta pieredze, kuru ignorēt nebūtu pareizi," norāda Pisarčuks.

Jau ziņots, ka "Afina Pallada" augustā izteica piedāvājumu iegādāties "Liepājas metalurgu" (LM) un tajā sākotnēji ieguldīt 30-50 miljonus ASV dolāru (16,6-27,5 miljonus latu).

Uzņēmums nosūtījis vēstuli finanšu grūtībās nonākušā LM problēmu risināšanā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām, kuru parakstījis miljardu dolāru apgrozošās kompāniju grupas "Afina Pallada" līdzīpašnieks un prezidents Gaids Magakeljans.

Vēstulē, kas adresēta Finanšu ministrijai, Valsts kasei, LM Kreditoru klubam, "Prudentia Advisers" un bankai "Citadele", ietverts ne vien konkrēts piedāvājums LM darbības atjaunošanai, bet arī vairāki nosacījumi, tostarp jāpanāk labprātīga akcionāru atkāpšanās no akciju īpašuma turēšanas, kā arī nebūtu pieļaujama ostā strādājošā biznesa pārdošana.

Šodien notiek finanšu grūtībās nonākušās AS "Liepājas metalurgs" akcionāru sapulce, kurā paredzēts lemt par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu par 100 miljoniem latu, kā arī ievēlēt jaunu uzņēmuma padomi. Šodien ir arī pēdējais datums, kad "Liepājas metalurgs" var izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) nosacījumus, pretējā gadījumā TAP administrators lūgs tiesu pasludināt uzņēmuma maksātnespēju.

Patlaban uzņēmuma pamatkapitāls ir 16 981 033 lati, bet akcionāru sapulces lēmumprojektos norādīts, ka paredzēts veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, nosakot, ka "Liepājas metalurga" pamatkapitāls ir 116 981 033 lati.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja, ka paredzēts palielināt pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, veicot jaunu akciju emisiju.

"Liepājas metalurga" vadība publiski vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu, tos pārvēršot akcijās. Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, AS "Citadele banka" kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un AS "Latvenergo" kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā.

Finanšu ministrija (FM) noraidījusi šo piedāvājumu kā neizpildāmu. FM aicina "Liepājas metalurgu" strādāt pie uzņēmuma iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos.

AS "Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns pildīts netiek un tāpēc nav iemesla, lai nevērstos tiesā "Liepājas metalurga" maksātnespējas pasludināšanai, biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš sacīja "Liepājas metalurga" TAP administrators Haralds Velmers.

"Patlaban nekas neliecina, ka TAP varētu tikt pildīts. TAP nosacījumu izpildei uzņēmuma kontā 30.oktobrī būtu jāparādās apgrozāmajiem līdzekļiem - nu jau 25 miljoniem latu, taču nekas neliecina, ka šī nauda tur varētu tikt ieskaitīta," skaidroja Velmers.

Līdz ar to, visticamāk, pirmdien, 4.novembrī, administrators tiesā iesniegs prasību pārtraukt TAP un sākt uzņēmuma maksātnespējas procesu, piebilda Velmers.

Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.

"Liepājas metalurga" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam "Daļpolimetall", lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu. Tomēr darījums līdz šim tā arī nav noticis.

"Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers".