BAS bija „airBaltic" privātais akcionārs līdz 2011.gada rudenim, kad valsts pārņēma aviokompāniju pilnīgā kontrolē.
Fliks uzskata, ka viņa valdījuma tiesības uz BAS kapitāla daļām sākotnēji prettiesiski aizskartas un pēc tam pārkāptas, jo BAS akcijas viņam nepamatoti tikušas atņemtas. Saistībā ar to tiesā tika iesniegtas divas prasības, kas ceturtdien apvienotas vienā tiesvedībā.
Šajos strīdos iepriekš arī noteikts aizliegums komercreģistrā reģistrēt Flikam piederošo BAS kapitāldaļu atsavinājumu, izlietojot par labu "Krājbankai" nodibinātās komercķīlas. Jaunajiem valdes locekļiem aizliegts arī izsniegt un saņemt aizdevumus, atteikties no BAS vārdā celtām prasībām tiesā, kā arī noteikti vēl vairāki ierobežojumi. Šo nodrošinājumu gan vairākkārt lūguši mainīt atbildētāji.
Flika vārdā par komercķīlas tiesību izlietojumu nepamatoti esot parakstījušies atbildētāju statusā esošie "Krājbankas" administratora pārstāvji Jānis Ozoliņš un Una Petrauska, kam Fliks viņus neesot pilnvarojis, tādejādi notikušais esot "klasisks reiderisma gadījums", ceturtdien tiesas sēdē sacīja Flika advokāts Viktors Tihonovs. Šis viņa izteikums gan nekavējoties izpelnījās atbildētāju advokāta Romualda Vonsoviča aicinājumu tiesai ierobežot "rupjus apvainojumus attiecībā uz atbildētājiem", un tiesa to lūdza ņemt vērā.
Pēc Tihonova teiktā, viņa klients esot "sašutis" par to, kas un kā noticis ar 9654 BAS kapitāla daļām, kas ir strīdus priekšmets šajās Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesvedībā esošajās lietās un kuru pāreju "Atlantijas birojiem" Fliks arī apstrīdēja tiesā. Paralēli notiekot arī tiesvedība Administratīvajā rajona tiesā, kurā "airBaltic" mazākumā akcionāra BAS bijusī valdes locekle Inga Piterniece pārsūdzējusi Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu akceptēt BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņu. Arī viņa iepriekš norādījusi, ka šāda UR prakse, reģistrējot kapitāla daļu pāreju, esot apšaubāma un būtībā ļaujot leģitimizēt reiderismu.
Iepriekš "Krājbankā" ieķīlātās BAS kapitāla daļas pārņēma "Atlantijas biroji", un tā uzņēmumu zaudēja Fliks un "Taurus Asset Management Limited". BAS dalībnieka Flika vārdā akcionāru reģistrā esot parakstījušies Petrauska un Ozoliņš, savukārt dalībnieku reģistrā izmaiņas apstiprinājusi nevis leģitīmā BAS valde, ko pārstāvējusi Piterniece un Timotijs Jans Harvorts, bet gan jaunieceltie Jānis Bankovs un Edijs Ziediņš. Abi pēdējie ir atbildētāju statusā Flika prasības lietās, kas tiek šķetinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā Piternieces strīdā ar UR trešās personas statusā pieaicināti "Atlantijas biroji", un lietu plānots skatīt 2014.gada janvārī.
Pēc Tihonova teiktā, Fliks nemaz negrasoties samazināt savu pretenziju apjomu, kas arī citos strīdos vērstas pret Latvijas valsti, un viņš vēloties panākt vai nu pilnīgu savu tiesību restitūciju, vai 60 miljonus latu, uzsvēra viņa advokāts.
Pret abu civillietu apvienošanu gan ceturtdien iebilda atbildētāju - Ozoliņa, Petrauskas, "Krājbankas", "KPMG Baltics" un "Atlantijas biroju" - advokāts Dainis Lasmanis, kurš norādīja, ka viena no divām prasībām iesniegta tiesā 2012.gadā februārī, laikā, kad Fliks jau vairs nav bijis BAS daļu pārraudzītājs. Abas prasības esot savstarpēji izslēdzošas un neesot apvienojamas vienā tiesvedībā. Fliks no BAS esot izstājies, kas ar parakstu apliecināts dalībnieku reģistrā 2011.gada oktobrī, un šo savu parakstu Fliks tā arī neesot atsaucis, piebilda Vonsovičs. Tihonovs gan portālam "Delfi" skeptiski novērtēja šāda ieraksta esamību, sakot, ka tas esot parādījies visnotaļ "pēkšņi".
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien nesāka lietas izskatīšanu pēc būtības, kā arī atstāja atklātu atbildētāju pieteikto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu pret vairākiem no tiem.
Fliks citā tiesvedībā Rīgas apgabaltiesā vērsies pret "Krājbanku" un Satiksmes ministriju (SM).
Šajā lietā apķīlātas valstij piederošās "airBaltic" akcijas. Prasība pamatota ar to, ka 2011.gada 3.oktobrī, lemjot par "airBaltic" glābšanu, valsts kopā ar bankām un kreditoriem apņēmās, ka līdz 2012.gada 31.decembrim nenotiks darījumi ar "airBaltic" akcijām, tomēr šī apņemšanās netika ievērota - SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās "Krājbankā" ieķīlātās "airBaltic" mazākuma akcionāram BAS piederošās "airBaltic" kapitāldaļas.
SM iegādājās "Krājbankai" piederošo ķīlu - 47,2% "airBaltic" akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieku. "Akcijas piederēja BAS, kas savukārt piederēja Flikam, un akcijas bija galvenais ķīlas priekšmets, ko Fliks deva bankām savu saistību nodrošināšanai. Cēloņsakarīgi, ja, pārkāpjot līgumu, tiek pārdots galvenais aktīvs, kas ticis ieķīlāts, tad šāda pārdošana ir jāatzīst par spēkā neesošu," iepriekš skaidrojis Tihonovs. "Ja bankas administrators uzskata par iespējamu izsolē pārdot prasījumu tiesības pret "airBaltic" 51,7 miljonu latu apmērā, tad akcijas kā ķīla šīm prasījuma tiesībām ir acīmredzami dārgākas, proti, Flika prasītie 62 miljoni latu," iepriekš atzīmējis Tihonovs.
"Krājbankas" meitas kompānijai "Atlantijas biroji" piederošās 51 miljonu latu vērtās prasījuma tiesības pret "airBaltic" paredzēts izsolīt 4.novembrī.
Rīgas apgabaltiesas tiesvedībā ir arī "airBaltic" prasība pret Fliku par 70 miljonu latu parādu piedziņu. Šajā lietā gan noteikta slēgta tiesas sēde. Civilprasība pamatota ar līgumiem, kas neesot izdevīgi kompānijai un ko slēdzis Fliks, fiktīvu saistību uzņemšanos pret "Investbank", "spontānu un nepamatotu aviokompānijas reisu atcelšanu bez savlaicīga brīdinājuma pasažieriem" un citiem pārkāpumiem.
Šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa materiālus par bijušās "airBaltic" amatpersonas iespējamām prettiesiskām darbībām, kas radījušas zaudējumus lielā apmērā. KNAB norādīja, ka kriminālprocesā iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka "airBaltic" amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Latvijas valdības un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus aviokompānijas reisus.
Toreizējais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, pašreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss toreiz pauda, ka "airBaltic" valdes lēmums par vairāku reisu atcelšanu ir neracionāls un nepamatots. 2011.gadā, kad risinājās šie notikumi, kas beigušies ar lidsabiedrības nonākšanu pilnīgā valsts kontrolē, vienīgais valdes loceklis "airBaltic" bija arī toreizējais līdzīpašnieka pārstāvis Fliks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
