Par tiešmaksājumiem virs 2000 eiro no decembra būs jāmaksā īpaša finanšu disciplīnas nodeva  (27)

"Tā ir aktualitāte, kas skars šīs sezonas tiešmaksājumus. Tā nav patīkama ziņa, turklāt sezonas noslēgumā. Tomēr domāsim pozitīvi - ja Latviju skar nozares krīze, būs rezerve, no kuras kaut ko saņemt atpakaļ," sacīja LAD vadītāja.

Attiecīgajā ES regulā paredzēts, ka katru gadu 400 miljoni eiro jāparedz krīzes rezervei, kura tiek finansēta no minētā instrumenta. Lai nodrošinātu līdzsvarotāku maksājumu sadali starp mazo un lielo atbalstu saņēmējiem, tiešo maksājumu korekciju piemēro vienīgi maksājumiem, kas pārsniedz 2 000 eiro, lai gan sākotnēji Briselē ticis apspriests 5000 eiro slieksnis. Iemaksas veidos krīzes fondu pašreizējam gadam, savukārt, ja finansējuma izmantošana nebūs nepieciešama, fondā iemaksātā nauda nākamajā gadā tiks atmaksāta konkrētajai saimniecībai.

Kā skaidroja Helviga-Vītola, jaunā nodeva tiks atskaitīta jau no decembrī izmaksājamiem tiešmaksājumu atbalstiem.

"Jaunās finanšu disciplīnas nosacījums stāsies spēkā jau no 1.decembra, līdz ar to esam nepatīkami pārsteigti, ka jāsāk atskaitījumi jau tagad, lai gan vēl īsti nav skaidrības par galīgajiem krīzes fonda nosacījumiem," atzina LAD vadītāja.

Kā ziņots, šodien Saldū notiek Zemkopības ministrijas un Valsts lauku tīkla rīkotā konference "Esi informēts un ražo laukos", kurā informē par aktualitātēm saistībā ar lauksaimniecību, zivsaimniecību un mežu apsaimniekošanu.

Konference notiek Saldus novada administrācijas ēkā Saldū, Avotu ielā 12 un to var vērot arī tiešraidē translācija tīmeklī "www.laukutikls.lv".
Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā - 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā - 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā - 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā - 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā - 196 eiro (138 latus).