Rīgas Brīvostas zemes nomnieki - partiju sponsori, ekspremjeri, īpašumos nesaimnieko, vēsta raidījums  (16)

Raidījums atzīmē, ka brīvostā ir 2000 hektāru zemes, bet lielāko daļu aizņem Spilvas pļavas un citas neapgūtas teritorijas. Osta apsaimnieko 600 hektārus Daugavas krastos. Tie nodoti nomā uzņēmējiem. No šiem 600 hektāriem reāla saimnieciskā darbība notiek 355. Pārējos 245 hektāros ir nomnieki, kam ar biznesu neveicas, kas gaida investoru vai vienkārši nekur nesteidzas.

Par vienu no lielākajiem Kudziņsalas nomniekiem pirms pāris gadiem kļuvis Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieks un atbalstītājs Ēriks Teilāns. Teilānam pastarpināti pieder SIA "Kundziņsalas Dienvidu projekts", kuram pirms pāris gadiem osta iznomāja 16 hektārus. Uzņēmuma vadītājs Dmitrijs Osipovs solīja 50 miljonu eiro investīcijas gaļas pārstrādes kompleksā.

 Savukārt "Kundziņsalas Dienvidu projekts" solīja, ka 2013.gada beigās tur būs piekrastes izbūves pirmā kārta. Šobrīd uz  nav ne pirmā, ne otrā, ne trešā kārta, bet aug krūmi un koki, vēsta raidījums.

Osipovs ir Teilāna biznesa partneris apdrošināšanas kompānijā "BAN" un radaru firmā "Vitronic". Viņš vada arī SIA "Energeia Investments", kam īpašniekos ir Kipras ofšors. Osipova vadītajam uzņēmumam pieder puse no uzņēmuma "Nacionālais konteineru termināls", kuram osta līdz 2053.gadam iznomājusi 46 hektārus zemes Kundziņsalā.

Šis uzņēmums solīja konteineru gūzmas no Krievijas, taču pagaidām ir tikai projekti un vīzijas. Otra puse "Nacionālajā konteineru terminālī" pieder bijušajam prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītājam Ivaram Milleram. Uzņēmums nestrādā, jo tam nav paveicies ar krievu investoru.

 Millers raidījumam atzinis, ka domes deputāts no Krievijas, kuram pieder lielākie konteineru termināli Krievijā, savu biznesu pārstrukturē. "Diemžēl viņš negribēja Rīgā attīstīt, jo, kad mēs parakstījām vienošanos, sakarā ar kravu samazināšanos un sakarā ar Utjlugas nodošanu ekspluatācijā viņš negribēja attīstīt. Bez viņa, bez Krievijas kravu plūsmām es neko nevarēju izdarīt," atzīmē Millers.

Raidījums atzīst, ka citam Millera uzņēmumam "Kundziņsalas Ziemeļu projektā" iznomāti 59 hektāri. Arī šeit solītās 170 000 000 eiro investīcijas loģistikas parkā pagaidām ir tikai uz papīra. Zemes nomas līgums beidzas 2055.gadā.

Rīgas brīvosta 2008.gadā iznomāja 18 hektārus zemes SIA "JP Terminal" bioetanola rūpnīcai. No plānotajām investīcijām ieguldīta vien nepilna desmitā daļa. Esot nepietiekams valsts atbalsts. "JP terminal" pieder "Jaunā laika", ZZS un "Par labu Latviju" finanšu donoram, tagad biedrības Latvijas attīstībai dibinātājam Donātam Vaitaitim, vēsta "Nekā Personīga".

 Viņa pārstāve raidījumam atzinusi, ka darbības notiek atbilstoši tam, kā to atļauj finanšu resursi. Viegli neesot, bet uzņēmums cīnoties.

Raidījums vēsta, ka Mangaļsalā 2008.gadā 31 hektārs zemes izīrēts SIA "Energo SG". Nomas līgums ir spēkā līdz 2053.gadam. Uzņēmums bija pieteicies būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, tomēr jau piecus gadus izīrētajā nav ne investīciju, ne apgrozījuma. "Energo SG" uz pusēm pieder Aināram Gulbim un Jurim Savickim. Savickis sarunā ar "Nekā personīga" solījis risināt sarunas ar Polijas un Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa cēlājiem, no ostas prom neiešot.

Rekordists investīcijas plānu pagarināšanā ir Kundziņsalas uzņēmums "Frigo terminal". Brīvosta pagājušajā nedēļā jau ceturto reizi atļāvusi plānu atlikt. Nomas līgums ar ostu noslēgts līdz 2041.gadam. Vēl šā gada sākumā uzņēmuma īpašnieku vidū bija ekspremjers Aigars Kalvītis.

Tāpat dīkā stāvot potenciālais Kundziņsalas cementa krāvējs SIA "BSCT", kur neliela daļa ir ekspremjeram Valdim Birkavam. Līgums līdz 2055.gadam.

Eiroparlamentārietim un Nacionālās apvienības valdes loceklim Robertam Zīlem ir daļas maksātnespējīgajā uzņēmumā "Gaujas granulas". Jau no 2008.gada notiek uzņēmuma mantas izsole un kamēr tā nav beigusies, granulas bezdarībā apsaimnieko 3 hektārus ostas zemes Mangaļsalā.

Pie Daugavas brīvu zemju vairs nav un osta ir sākusi iznomāt ūdeni. Kāda firma pirms gada tikusi pie zemesgabala, kur ir purvs un ūdens. Tikusi pie nomas līguma, firma vērsās brīvostā ar lūgumu samazināt nomas maksu, jo ūdens darbību apgrūtinot.

Tas, ka šai teritorijā plānots uzskalot zemi, plašai publikai nebija zināms. Taču to zināja firma "Cargo Obrustag". Osta ir ieplānojusi, ka pa uzbērto zemi ripos vilcieni, paredzēts dzelzceļa atzars. Firma pieder Dainim Šulcam, bijušā brīvostas valdes locekļa Vadima Jarošenko biznesa partnerim un viņš lūdza ostai topošo uzbērumu iznomāt. Ostas valde piekrita un teritoriju Šulca uzņēmumam iznomāja uz 45 gadiem, lai arī iebildumus cēla brīvostas mārketinga un juridiskais departaments. Arī Jerošenko valdes sēdē balsojis par, vēsta raidījums.

Raidīkjums atzīmē, ka osta rīkojusies dīvaini, nosakot nomas maksas. Uzņēmumam "Riga Fertizer terminal", kas jau uzbūvējis 40 miljonu vērtu minerālmēslu termināli, jāmaksā 5% no kadastrāslās vērtības. Savukārt, Teilāna uzņēmumam - minimālā maksa 1,5% gadā.  

Mainīt zemju dalīšanu brīvostai ieteikusi Valsts kontrole. Ostas valde šovasar pieņēma jaunu kārtību. Tiem, kas veic darbus, būs jāmaksā 1,5% noma, bet tiem, kas vēl plāno - 5%. Pārvaldei būs rūpīgāk jākontrolē investīciju plāni. Taču, pirmkārt, jaunā kārtība daudz neatšķiras no vecās, otrkārt, tā ir vērsta tikai uz nākotni. Brīvosta jau ir iznomājusi visas labiekārtotās piestātnes un Daugavas krastos Rīgā brīvu zemju kraušanas darbiem praktiski nav.

Pasaules bankas eksperti Rīgas brīvostai ieteikuši zemes iznomāt konkursa kārtībā. Tas dotu lielāku priekšstatu, kāds ir pieprasījums. Šāda iespēja pagaidām netiekot apsvērta, atzīmē raidījums.