Atbildīgās institūcijas un amatpersonas ignorē aicinājumus pilnveidot ostu uzraudzību, to pēc otrdienas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes, kurā bija plānots vērtēt paveikto ostu darbības un uzraudzības pilnveidošanā, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.
Siliņa norāda, ka šogad oktobrī komisija aicināja Ministru prezidentu un Satiksmes ministriju stiprināt valsts kapacitāti ostu pārraudzībā. "25.septembrī, iepazīstoties ar Valsts kontroles, Valsts policijas un Satiksmes ministrijas pārstāvju sniegto informāciju, komisija konstatēja, ka septiņus mēnešus pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātu publiskošanas, joprojām nav izvērtēta Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu un darbinieku atbildība par konstatētajiem pārkāpumiem. Turklāt neizpratni radīja Satiksmes ministrijas skaidrojums, ka spēkā esošie normatīvie akti neļauj ministrijai noteikt un saukt pie atbildības vainīgās Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonas un darbiniekus. Ņemot vērā šos apstākļus, komisija vēlējās saņemt Ministru prezidenta skaidrojumu par satiksmes ministra tiesībām attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem," problēmas aktualitāti ieskicē Siliņa.
Lai rastu risinājumus minētajiem problēmjautājumiem komisija aicināja Satiksmes ministriju līdz 20.novembrim veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot kārtību, kādā pārraugošā iestāde izvērtē un pieņem lēmumus par ostu valdes locekļu rīcību un atbildību, kā arī nosakot rīcības mehānismu gadījumiem, kad būtiskos brīvostu valžu balsojumos balsis dalās uz pusēm.
"Diemžēl jāsecina, ka Satiksmes ministrija nav ieinteresēta sakārtot ostu uzraudzības mehānismu, jo būtisku lēmumu pieņemšana šajā jautājumā regulāri tiek atlikta. Sniedzot atbildi uz komisijas aicinājumu sagatavot normatīvo aktu grozījumu projektus, ministrija norāda, ka grozījumi tiks veikti pēc tam, kad tiks izvērtēti Pasaules Bankas pētījuma rezultāti. Šāda argumentācija man šķiet nepieņemama – ir jāpilnveido esošā sistēma un tad var darboties pie konceptuāliem jautājumiem. Rodas sajūta, ka atbildīgās iestādes nevēlas izmantot pat tos ostu kontroles instrumentus, ko pieļauj esošais normatīvais regulējums," sašutumu pauž komisijas priekšsēdētāja.
Tāpat 1.oktobrī komisija nosūtīja Ministru prezidentam vēstuli, kurā lūdza sniegt skaidrojumu, kādēļ Ministru kabinets ar satiksmes ministra starpniecību nav izmantojis Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās hierarhiski augstāko amatpersonu tiesības attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem. Līdz šī gada 26.novembrim Ministru prezidents nav sniedzis atbildi Saeimas komisijai.
"Uzskatu, ka Ministru prezidents, neatbildot uz komisijas pieprasījumu, ir izrādījis necieņu parlamenta darbam un ir pārkāpis virkni normatīvo aktu prasību. Komisijā noteikti tiks vērtēti iespējamie risinājumi šai situācijai. Mūsu valstī augstākais lēmējorgāns ir parlaments, kuram tad ir virkne tiesību attiecībā uz izpildvaru, tajā skaitā komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai nepieciešamos paskaidrojumus," uzsver Siliņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!