Tam par ieganstu varētu kļūt Lietuvas vēlme pagarināt "Rail Baltica" posmu līdz galvaspilsētai Viļņai, atsaucoties uz Lietuvas Komunikāciju un transporta ministrijas Attīstības un starptautisko sakaru departamenta vadītāju Jackusu, ziņo "delfi.ee".
"Mēs esam gatavi parakstīt līgumu. Esam iesnieguši papildinātu līguma variantu, un tagad no igauņiem un latviešiem atkarīgs, pieņems viņi Viļņu kā daļu no "Rail Baltica" vai nepieņems...Ir sagatavots akcionāru vienošanās projekts, mēs pārskatījām un iekļāvām tajā konkrētus formulējumus, un nedēļas beigās nosūtījām Igaunijai un Latvijai," norādījusi Lietuvas amatpersona, piebilstot, ka igauņu un latviešu pozīcijas noskaidrosies pirmdien un otrdien, kad notiks sanāksmes par kopuzņēmuma veidošanu "Rail Baltica" projekta īstenošanai.
Patlaban galvenās domstarpības ir par nepieciešamību būvēt "Rail Baltica" atzaru līdz Viļņai. Uz to uzstāj Lietuvas puse.
Pēc Lietuvas Komunikācijas un satiksmes ministrijas amatpersonas teiktā, ja jaunnedēļ pusēm izdosies vienoties par jaunveidojamā kopuzņēmuma akcionāru līgumu, kopuzņēmums varētu tikt izveidots vēl šogad.
Pirmdien jautājumu par kopuzņēmuma "Rail Baltica 2" dibināšanu skatīs Lietuvas valdība.
Pagaidām plānots, ka kapitāldaļas jaunajā kopuzņēmumā tiks līdzīgās daļās sadalītas starp trīs kopīpašniekiem - Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Kā zināms, "Rail Baltica" paredz savienot Helsinkus, Tallinu, Rīgu, Viļņu un Varšavu, bet vēlāk dzelzceļa līniju plānots pagarināt līdz Berlīnei. "Rail Baltica" garums Latvijā un Igaunijā būs aptuveni 300 kilometri, bet Lietuvā - aptuveni 360 kilometri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
