Eiropas platuma sliežu projekta "Rail Baltica" kopuzņēmums tiks veidots uz proporcionalitātes un vienotu lēmumu pieņemšanas principiem, savukārt vadītāju izvēlēsies starptautiskā konkursā, norāda Satiksmes ministrijā.
Valdes locekļu skaits būs vienāds no katras valsts. Tāds pats princips paredzēts padomē. Arī kapitāldaļas sadalās proporcionāli starp valstīm trīs daļās. Papildu akcijas varot tikt piešķirtas tikai tad, ja tiek veikts ieguldījums. Tas nozīmē, ka, Polijai vai Somijai iesaistoties, būs jāiegulda, jo tāpat labumu nevarēs gūt. Piedalīties projektā savukārt varēs atbilstoši ieguldītajam, skaidro ministrijā.
Kopuzņēmuma vadītājs tiks atlasīts starptautiski kā profesionālis līdzīga veida lielu projektu vadībā. Sākotnēji gan būšot iecelts pagaidu vadītājs, kas ievadīs uzņēmuma darbu, bet vēlāk izvēlēts starptautiski izraudzīts. Patlaban vēl esot diskusijas par to, kādā veidā tiks izraudzīti valdes locekļi, jo domas daloties - kāda būs valde. Vai tā būs profesionāla un līdz ar to tiks paredzēta lielāka padomes uzraudzība, vai valdes locekļi tiks izraudzīti nacionālā līmenī.
Satiksmes ministrijas (SM) Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks norāda, ka, ja vadītāju izvēlas starptautiskā konkursā, vadītājs var nebūt ne latvietis, ne lietuvietis, ne igaunis, un tas pat varbūt pat labāk, jo tad vadītājs būs neitrāls. "Svarīgi, lai būtu cilvēks, kas zina, kā tās lietas dara," uzsver Eiduks.
Kā ziņots, Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projektā ir parādījušies papildu risināmi jautājumi, kas ir saistīti ar Lietuvas vēlmi iekļaut Viļņu kā savienojuma punktu projektā, līdz ar to tā dibināšana tagad plānota martā, norādīja SM valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.
Līdz šim maršruts tika plānots caur Kauņu, un kopuzņēmuma dibināšana bija paredzēta līdz 1.janvārim.
"Rail Baltica" kopuzņēmuma mērķis ir koordinēt gatavošanās darbus dzelzceļa līnijas būvniecībai, tostarp gatavot projekta finanšu pieteikumu Eiropas Komisijai, saskaņot likumdošanu, izstrādāt projekta biznesa plānu un veikt citus pasākumus.
"Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
