Dzīvokļi Rīgas mikrorajonos pērn kļuvuši par 3% dārgāki  (11)

"Latio" dati liecina, ka šādu dzīvokļu vidējā cena 2013. gada beigās bija 600 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt "Balsta" pētījumā secināts, ka cenu kāpums šādiem īpašumiem bijis 3,1%.

Viskrasāk sadārdzinājušies mājokļi Ķengaragā, kur par kvadrātmetru sērijveida dzīvoklī gada beigās jau bija jāmaksā par 4,7% vairāk, nekā 2013. gada sākumā. Turpretim Bolderājā cena pat samazinājusies - vidēji par 4,1%. Pērn tas bijis vienīgais mikrorajons, kur dzīvokļi kļuvuši lētāki, norāda "Balsts". Tiesa gan decembrī piedzīvots cenu kritums arī Zolitūdē un Āgenskalnā.

Rīgas mikrorajonu jauno dzīvokļu vidējā cenas kāpums pērnā gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar to pašu laiku 2012. gadā, bija 13,3%.

Pavisam cita aina ir tajos tirgus segmentos, kur ir liels ārzemju pircēju pieprasījums, piemēram, Rīgas centrā. Tur jauno dzīvokļu un pilnībā renovēto ēku kvadrātmetra vidējā cena trešajā ceturksnī bija par 13,4% augstāka, nekā tajā pašā laika posmā 2012. gadā. Lai iegādātos vienu kvadrātmetru šāda mājokļa, nepieciešami vidēji 2500 eiro. Savukārt Vecrīgā un tās apkārtnē īpašumu cena palielinājusies par 9,3% un trešajā ceturksnī kvadrātmetrs tur maksāja 4200 eiro.

Pērn darījumu skaits bijis par 14% lielāks, nekā 2012. gadā un apjoma ziņā tas bijis lielākais pēdējo sešu gadu laikā. "Balsta" analītiķi norāda, ka pircēji bijuši aktīvāki visos mājokļu tirgus segmentos un kopumā ir notikuši 13 900 mājokļu iegādes darījumi.

Latvijā kopumā gan nekustamā īpašuma cenas ir par 49% zemākas, nekā tās bija 2007. gadā, skaidro "Balsta" valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Viņš uzskata, ka šogad tirgus tendencēs gaidāmas izmaiņas, jo eiro ieviešana padarījusi Latvijas tirgu drošāku un pievilcīgāku, bet Rietumu investoriem radīsies interese par investīcijām Latvijā tieši vēl salīdzinoši zemās īpašumu cenas dēļ.

"Otrkārt, gaidāms darba algas pieaugums, un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaugs, jo tirgus attīstība pamatā ir balstīta uz vietējo patērētāju spēju iegādāties nekustamo īpašumu. Palielināsies arī potenciālo kredītņēmēju skaits, kuri ar bankas starpniecību spēs iegādāties mājokļus", prognozē Zariņš.