Ņemot vērā to, ka Krievija vērsusies gan pret Lietuvas, gan Igaunijas eksportētājiem, bija gaidāms, ka nākamā būs Latvija. Tomēr pārsteidz tas, ka tas notiek tik ātri - teju gadu līdz Latvijas prezidentūrai un deviņus mēnešus līdz Saeimas vēlēšanām, portālam "Delfi" atzīst Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Aizvadītajā gadā Krievija aizliedza Lietuvas piena produktu importu, bet gada nogalē vērsās pret vairākiem Igaunijas piena pārstrādes un zivjrūpniecības uzņēmumiem. Pirmdien kļuvis zināms, ka Latvijas zivju konservu ražotāja SIA "Rānda" produkcijā atbildīgais dienests "Rospotrebnadzor" konstatējis paaugstinātu benzopirēna līmeni un turpmāk pastiprināti pārbaudīs šī uzņēmuma produkciju.
"Tas, ka Latvija ir nākamā, ir visai likumsakarīgi. Es gan nezinu, vai tas saistāms ar šo konkrēto gadījumu," norāda Sprūds. "Nostāja pret Baltijas valstīm, lai mūs uzturētu zināmā "tonusā" ir bijusi nemainīga pēdējos gados. No iekšpolitisko pozīciju viedokļa viņiem ir nepieciešams parādīt, ka viņi aizsargā savu tirgu." Tāpat viņš atgādina, ka uzraudzības dienestam "Rospotrebnadzor" ir mainījies vadītājs, bet jaunajam priekšniekam ir jāparāda, ka viņš nav sliktāks par iepriekšējo.
Lietuvas gadījumā abu valstu ekonomisko attiecību saasināšanās skaidrojama ar enerģētikas jautājumiem un Lietuvas lomu Austrumpartnerības samita rīkošanā un centienos tuvināt Ukrainu un Eiropas Savienību. Igaunijas attiecības ar Krieviju nekad nav bijušas ārkārtīgi draudzīgas, tomēr tagad domstarpības, iespējams, saasinājusi Igaunijas apņēmība īstenot gāzes tirgus liberalizāciju.
Lai gan Latvija ir bijusi piesardzīgāka, tomēr arī tā atbalsta austrumpartnerības valstis, turklāt nākamgad gaidāma Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā. "Man gan šķiet, ka [ekonomiskām sankcijām] vēl ir par ātru. Manuprāt, šādām aktivitātēm bija jāsākas uzreiz pēc mūsu vēlēšanām, kad arī tuvotos prezidentūra," vērtē Sprūds. Viņš gan pieļauj, ka šis varētu būt signāls pirms velēšanām, lai atgādinātu, ka Krievijas rokās ir "pātadziņas".
Eksperts gan norāda, ka, iespējams, mēs pārvērtējam Krievijas iestāžu un valsts pārvaldes organizētību un stratēģisko plānošanu, tādēļ tas var arī nenozīmēt rīkojumu "no augšas", bet gan turpinājumu līdzšinējai loģikai un virzienam un demonstrēt spēku Baltijas valstīm.