'Lattelecom' un LMT īpašnieki skubina uz apvienošanu; ar krievu investoru nerunā  (199)

"TeliaSonera" pārstāvis vairākkārt uzsver, ka Skandināvijas koncerns neprasa Latvijas valstij pārdot savas "Lattelecom" un LMT daļas, bet gan vēlas efektivizēt to darbu, abas kompānijas apvienojot. Savukārt Kokins uzskata, ka "Lattelecom" akciju pārdošana nav politiķu dienaskārtībā. Viņaprāt, runas par uzņēmuma privatizāciju ir mēģinājums novērst uzmanību no nekavējoties darāmā darba - abu kompāniju apvienošanas.

Kā vēstīts, Krievijas finanšu korporācijas "Sistema" pārstāvji lūguši Ekonomikas ministriju "organizēt sarunas par "Lattelecom" valsts daļu realizāciju". LTV raidījums "de facto" iepriekš vēstīja, ka valsts esot gatava sarunām ar potenciālajiem Krievijas investoriem, uzaicinot uz tām arī mazākuma akcionārus "TeliaSonera". "Sistema" kontrolpaketes īpašnieks ir Vladimirs Jevtušenkovs, kurš ir viens no Krievijas turīgākajiem cilvēkiem.

"Es varu saprast to, ka citas kompānijas ir ieinteresētas šajos uzņēmumos. Tomēr man ir grūti saskatīt, kā tas saskan ar tām sarunām ar valdības pārstāvjiem, kas mums bijušas līdz šim. Protams, jebkurš uzņēmums, kas uzrāda labus rezultātus, piesaista interesi," saka Rodne, norādot, ka "TeliaSonera" nav saņēmusi informāciju par kādu potenciālo investoru piedāvājumiem.

Interese no investoru puses ir periodiska un raksturīga visiem veiksmīgi strādājošiem un ar plašām tiesvedībām neapgrūtinātiem uzņēmumiem, teic Kokins, piebilstot, ka par "Sistema" interesi akcionārs uzņēmuma padomi pat nebija informējis. "Manuprāt, tas ir signāls, ka viņi neuzskatīja, ka šo jautājumu ir iespējams attīstīt." Tādēļ viņš uzskata, ka tas nav tuvāko gadu jautājums.

"Ir bijušas diskusijas par privatizāciju un tamlīdzīgi, bet šajā stadijā mūsu piedāvājums ir abu uzņēmumu integrācija bez nekādām izmaiņām attiecībā uz īpašumtiesību maiņu," norāda "TeliaSonera" pārstāvis. Tas nepieciešams, lai stiprinātu koncerna konkurētspēju un pārvaldību. "Tas ir iespējams arī, neko nemainot akcionāru struktūrā. Es neesmu pārliecināts, vai šis mūsu viedoklis ir izskanējis pietiekami skaidri." Tomēr, ja akcijas būtu piedāvājumā, "TeliaSonera" būtu ieinteresēta to iegādē.

Tomēr apvienošanas gaitā jāvienojas par abiem akcionāriem piederošo daļu savstarpējo sadalījumu jaunajā uzņēmumā. Rodne atzīst, ka nav iespējams veikt precīzus aprēķinus, jo tam nepieciešama pamatīga izpēte, bet pēc tiem aktīviem, kas akcionāriem pašlaik pieder, "TeliaSonera", visticamāk, ar nelielu pārsvaru būs kontrolpaketes īpašniece.

"Es esmu gandarīts, ka ministram - [Danielam] Pavļutam (RP) izdevās šo jautājumu vismaz iekļaut valdības darba kārtībā. Pat ja netika pieņemts izlēmīgs lēmums, tomēr ir ļoti labi, ka tas nonāca tik tālu," portālam "Delfi" uzsver "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins. Viņš atzīst, ka sagaidīt līdz nākamajam gadam kādu "izlēmīgāku lēmumu laikam būtu naivi". Pērn, kad tikusi uzsākta diskusija par abu valstij daļēji piederošo Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, "Lattelecom" valdībai iesniedzis finanšu prognozes par to tālāko attīstību. "Pēc diviem gadiem būs virkne faktu, pēc kuriem varēs analizēt to, vai mūsu pareģojumi bijuši precīzi vai nē. Līdz ar to nākamgad saruna būs daudz vieglāka," paredz Kokins. Tas nav ilgtermiņa jautājums, proti, to nevar atlikt uz 10 gadiem un tuvāko 2 - 3 gadu laikā to nepieciešams atrisināt.

Valsts kā akcionāra pieeja uzņēmumu pārvaldībā bijusi tāda, ka valsts iejaucas to darbā tikai tad, ja kompānija nonākusi nopietnās grūtībās. Bet tagad tā ir sevi izsmēlusi. "Ja mēs vēlamies konkurēt ar lielajiem ārzemju spēlētājiem augsto tehnoloģiju segmentā, tad no akcionāra tiek prasīts daudz vairāk - spēja prognozēt notikumus un proaktīvi pieņemt lēmumus pirms būtiskas problēmas ir sākušās. "Tā ir lieta, ko Latvijas valsts kā akcionārs tā īsti vēl nav iemācījusies," viņš teic. Tādēļ diskusijas tiks turpinātas un akcionārs - audzināts, jo ar otru īpašnieku - "TeliaSonera" šādas problēmas neesot tā ilgākās pieredzes dēļ korporatīvās pārraudzības jomā.

"Viņi ir pacietīgi, bet arī skeptiski. Kopš viņi ir kļuvuši par "Lattelecom" akcionāriem, sarunas ar valdību ir bijušas daudzas un dažādas, bet lielākoties tās ne ar ko nav beigušās." Pašlaik attieksme no valdības raksturojuma neizpratni, "kādēļ jūs gribat no mums kaut kādu lēmumu, ja nekas briesmīgs nav noticis", jo "Lattelecom" turpina strādāt ar peļņu un valsts budžetā maksāt dividendes.

Pašlaik lielai daļai to pakalpojumu, ko nodrošina "Lattelecom", nepieciešama arī mobilā komponente. Savukārt telekomunikāciju uzņēmumi jau orientējas uz satura piegādes un televīzijas pārraides biznesu, kur "Lattelecom" var papildināt LMT piedāvājumu. Tāpat ir atsevišķi segmenti, kur abi uzņēmumi savstarpēji konkurē. "Mums ir arī ievērojami finanšu resursi - mums kontā ir vairāki desmiti miljonu eiro, ko mēs varētu izmantot investīcijām tālākā LMT tehnoloģiju attīstībā. Pašlaik mūsu biznesā investīcijas nav nepieciešamas un šī nauda krājas kontā, bet mēs zinām, ka meitas uzņēmumam ir ievērojamas parādsaistības. To kombinējot, mēs varētu būtiski uzlabot kopējo finanšu situāciju."

Arī lielākajā daļā Eiropas valstu telekomunikāciju operatoriem ir arī mobilā komponente. Tagad reģionā ir palikuši trīs operatori, kuriem šādu iespēju nav, un viens no tiem ir "Lattelecom", apgalvo uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Tas apgrūtinās konkurenci ar lielajiem uzņēmumiem no citām valstīm, tostarp Zviedrijas, kur ļoti spēcīga ir MTG grupa.