Latvijas lauku zemes izpārdošana - demonstrācijas, sūdzības Briselei un spekulācijas ar zemi  (136)

Lauksaimnieku organizācijas ir pārliecinātas, ka  21.janvāris ir pēdējais brīdis, kad iespējams valdībā atbalstīt ilgi apspriestos likuma grozījumus un tos virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā. Pirms Ministru kabineta sēdes pie valdības ēkas savu viedokli paudīs virkne nozares biedrību - Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācija, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Jauno Zemnieku klubs un Latvijas Zemnieku federācija.

Līdzīgās domās ir arī viens no dedzīgākajiem ierobežojumu aizstāvjiem, pašreizējais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (V), kurš portālam "Delfi" norāda, ka, lai iecerētie grozījumi stātos spēkā šā gada 1. maijā, to izskatīšanai Saeimā vairs atlikuši tikai daži mēneši laika.

Visasāk pret plānotajiem ierobežojumiem vērsusies nule dibinātā organizācija Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP), kas nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas (EK) prezidentam un EK komisāriem.  Biedrība brīdina, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu Latvijai draud gan vietēja, gan starptautiska mēroga tiesvedības par īpašumtiesību autonomiju. "Faktiski Zemkopības ministrija pasaka, ka laukos turpmāk varēs strādāt un attīstīties tikai šaurs loks turīgu Latvijas lielražotāju, kuriem būs radīti labvēlīgi bezkonkurences apstākļi. Citiem durvis būs slēgtas, jo vai nu nebūs izglītības, vai praktiskas pieredzes, vai kapitāla," norāda LLAP valdes loceklis Armands Broks.

Jāpiebilst, ka šo organizāciju dibininājis uzņēmums "ActusQ", ko lauksaimnieku organizācijas min kā vienu no lielākajiem lauksaimniecības zemju uzpircējiem. Broks gan norāda, ka uzņēmums "jau desmit gadus lauksaimniekiem Latvijā palīdz īstenot investīciju projektus", bet esot organizācijas un atsevišķi indivīdi, kas LLAP mērķos saskata draudus saviem plāniem.

Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka  gan norāda, ka valdībā skatāmie grozījumi ir arī mazo un vidējo lauksaimnieku interesēs. "Zemes pirmpirkuma tiesībām ir jābūt tiem, kas grib zemi attīstīt un izmantot to kā ražošanas resursu. Īpaši tas attiecināms uz mazajām saimniecībām. Ir zināmi neskaitāmi gadījumi, kad zemniekiem "deguna galā" tiek nopirktas jau nomātās zemes vai tuvumā esošās. Uzskatu, ka, jo vairāk Latvijas lauksaimniekiem, arī mazām un vidējām saimniecībām, īpašumā būs zeme, kas tiek mērķtiecīgi apsaimniekota, jo dzīvāki būs mūsu Latvijas lauki," skaidro Hauka.

Smiltēns ir pārliecināts, ka lielākie cietēji no plānotajiem grozījumiem būs starpnieki un uzņēmumi, kuri pēdējos gados spekulatīvos nolūkos koncentrējuši savā īpašumā lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. "Līdz ar grozījumu pieņemšanu, iespējams, kritīsies pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes, arī cenas normalizēsies, par ko vienkāršie zemnieki, kas dzīvo un strādā Latvijas laukos, protams, būs priecīgi," uzsver pašreizējais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, piebilstot, ka pēdējos gados vērojamo lauksaimniecības zemju tirgus cenas un līdz ar to arī kadastrālās vērtības pieaugumu, ko apliecina arī Valsts zemes dienesta (VZD) dati, veicinājusi spekulantu rosība.

Gaidot 2014. gada 1. maiju, no kura plānots atcelt ierobežojumus ārzemniekiem iegūt zemi īpašumā, šie spekulanti uzpirkuši un konsolidējuši lielas lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Tagad viņi paliks bez pircējiem vai negūs cerēto peļņu, domā Smiltēns.

Zemkopības ministrijas rosinātie likuma grozījumi paredz lauksaimniecības zemes pircējam pienākumu trīs gadu laikā sākt zemes apsaimniekošanu. Iecerēts, ka tiks paredzēti arī sodi par šī nosacījuma nepildīšanu.  Savukārt uzņēmumiem un citām juridiskajām personām, kas vēlēsies iegādāties lauksaimniecībā izmantojamās zemes, būs jābūt reģistrētiem Latvijā, jābūt tiesīgiem saņemt tiešos maksājumus. Tāpat tiem būs jāpierāda, ka tie ir lauksaimniecības uzņēmumi. Proti, šādu zemi tie varēs pirkt, ja pēdējo trīs gadu laikā guvuši ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas, turklāt šādi spējot gūt vismaz trešo daļu no visiem uzņēmuma ienākumiem. Līdzīgi nosacījumi attieksies arī uz fiziskajām personām, kas vēlēsies iegādāties lauksaimniecībai paredzētās zemes. Turklāt šādiem cilvēkiem būs jābūt nozares izglītībai vai vismaz pieredzei lauksaimniecībā. Visas šīs prasības gan attieksies uz tiem zemes gabaliem, kas ir lielāki par pieciem hektāriem.

Pašlaik Latvijā ārzemnieki lauksaimniecības zemi var iegādāties tikai atsevišķos gadījumos - ja viņi vismaz trīs gadus jau dzīvojuši Latvijā, ja te vēlas veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbināti zemnieki vai ja jau trīs gadus Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību. Šie nosacījumi ir spēkā līdz šā gada aprīļa beigām un vairāk to darbību Latvija pagarināt nevar. Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka pašlaik vērojama tendence lauksaimniecības zemes platībām sarukt, tomēr arī neapsaimniekotas un aizaugošas lauksaimniecība izmantojamās zemes īpatsvars pieaug. Pašlaik 18% no visas šādiem mērķiem paredzētās zemes ir nolaistas. Par problēmu ministrija atzīst arī to, ka zemes īpašumu struktūra ir sadrumstalota, proti, ir 360 000 īpašumu, kas atrodas 580 000 atsevišķās zemes vienībās.

Tāpat situāciju sarežģī tas, ka zeme ir pievilcīgs spekulāciju objekts, norāda ZM. Ja Francijā lauksaimniecības zemes cena svārstās no 3500 līdz 850 eiro par hektāru, tad Latvijā par šādu platību jāmaksā vidēji 1000 eiro par hektāru. VZD secinājis, ka aptuveni ceturtā daļa visu darījumu ar meža zemi ir spekulatīvi. Proti, tā iegādāta, bet pēc neilga laika atkal pārdota. Savukārt darījumos ar lauksaimniecības zemi spekulatīvo darījumu īpatsvars kopuma ir 17%, bet, piemēram, Alūksnes novadā šādi darījumi ir pat 30% no tiem, kas veikti ar lauksaimniecības zemi, un 40% - tiem, kur pārdota meža zeme.

Lielākā šo zemes pircēju daļa atbilstoši likumā noteiktajam ir Latvijā reģistrētas kompānijas. Tomēr tas neatspoguļo situāciju pēc būtības, jo lielākā to daļa zemes pirkšanai izmanto ārvalstu kapitālu, kā arī to dibinātāji ir ārvalstu uzņēmumi, informē ZM. VZD secinājis, ka šie uzņēmumi sagaida zemes vērtības pieaugumu nākotnē.