EK slavē Latvijas stingro 'fiskālo dūri', bet kritizē lēnīgumu izglītības reformās  (22)

Pērnā gada nogalē, uzturoties Latvijā, EK eksperti vērtēja aizdevuma programmas Saprašanās memorandā fiksēto strukturālo kritēriju izpildi - valsts budžets sastādīšanu  un vairākus makroekonomiskos rādītājus.

21. janvārī publicētajā ziņojumā slavēta Latvijas spēja nodrošināt stabilu fiskālo politiku un makroekonomiskos radītājus. Latvija pēdējo gadu laikā esot kļuvusi par vienu no straujāk augošajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām, norādīts EK ekspertu ziņojumā.

Tomēr EK norāda, ka bažas rada Latvijas birokrātiskā aparāta lēmumu pieņemšanas ātrums. Kritizēts arī likumprojektu lēnais pieņemšanas temps Saeimā.

EK kritizē Latviju arī par nespēju pieņemt lēmumu augstākajā izglītības sistēmā sākt izmantot neatkarīgu starptautisku akreditācijas institūciju - tas kavējot nozares reformu attīstību.

Neapmierinoša esot arī valsts kapitāldaļu pārstāvniecība ostās, problēmas esot pamanāmas arī valsts veselības finansējuma pārvaldē.  

Pēcprogrammas uzraudzības vizītes notiek divas reizes gadā līdz laikam, kad būs atmaksāti 75% no EK aizdevuma Latvijai (sagaidāmais atmaksas termiņš - 2015. gads).

2008.gada decembrī noslēgtā starptautiskā aizdevuma programma paredzēja, ka Latvijai būs pieejams aizdevums kopumā  7,5 miljardu eiro (5,27 miljardus latu) apmērā . Lielāko daļu no šīs summas piešķīra EK, kas Latvijai atvēlēja vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu). Starptautiskais Valūtas fondu (SVF) atvēlēja 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), bet  Pasaules Banka atvēlēja 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).

Finansiālo palīdzību Latvija varēja saņemt ar nosacījumu, ka tiks īstenota visaptveroša ekonomikas atveseļošanas programma. Finansiālās palīdzības un programmas mērķis bija palīdzēt ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju, lai atkal nostādītu ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem.