"Ražotāji pirms šīs nedēļas nav izrādījuši iniciatīvu," portālu "Delfi" informē Zemkopības pārstāvis Kaspars Funts. Viņš norāda, ka Latvija var lūgt EK mainīt plānotās normas, ja tai būs pamatoti dati un pierādījumi. Pašlaik tiekot apzināta informācija, bet pēc tam tiks lemts par tālāko rīcību. "Zemkopības ministrija pie šā jautājuma strādās sadarbībā ar Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju un citām nozaru organizācijām," viņš skaidro.
Guntis Piteronoks portālam "Delfi" sacīja, ka viņa vadītā Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija patlaban apkopo nozares uzņēmumu viedokli. Viņš uzskata, ka, pakļaujoties jaunajām Eiropas normām, no veikaliem izzudīs ceturtā daļa vai pat trešdaļa kūpinājumu un kūpināto desu sortimenta. Šīs normas mudinās ražotājus iegādāties jaunas iekārtas, kas vēl būtu pieļaujami, bet arī izmantot mākslīgos dūmus.
"Pastāv šķidrie dūmi, kuros kancerogēnu nav, bet ir tā sauktās E vielas, kas piedod produktam dūmu garšu," skaidro uzņēmējs. "Mums būtu jācīnās, jo tā tomēr ir mūsu nacionālā mājas virtuve, kūpinājumi ir mūsu ēdienkartē jāatstāj."
"Tās normas nav adekvātas. Turklāt lielražotāji, cik man zināms, nelieto nekādas sveķvielas vai sveķainus kokus," skaidro asociācijas pārstāvis. Turklāt jau šobrīd kūpinājumos "ejam uz robežas" attiecībā uz pašlaik spēkā esošajām normām. Tādēļ, samazinot pieļaujamo benzopirēna un citu vielu līmeni, daudzi kūpinājumi vairs nevarēs atbilst regulējumam.
Arī savā uzņēmumā - "Rēzeknes gaļas kombinātā" - viņš licis steidzamības kārtā veikt analīzes, lai saprastu, kāda tieši ir esošā situācija. Informācija tiek apkopota arī no citiem uzņēmumiem. Pēc datu iegūšanas tikšot runāts ar Pārtikas veterināro dienestu un Zemkopības ministriju. "Ja būs aizliegums, tad šī produkcija aizies pelēkajā sektorā - caur tirgiem vai piemājas saimniecībām tā tiks ražota un tirgota."
Gaļas izstrādājumu ražotāja "Forevers" direktors Andrejs Ždans uzskata, ka jaunās normas visvairāk ietekmēs tos mazos ražotājus - Latvijas zemniekus -, kuri izmanto tikai lauku kūpināšanas metodes, produktu ražošanas procesā izmantojot malku. "Pēdējos gados Latvijā strauji attīstījusies tieši šāda gaļas ražošana, tirgū piedāvājot klientu pieprasītu produkciju, kas tapusi pēc senām latviešu tradīcijām," viņš teic portālam "Delfi".
Viņš pieļauj, ka arī no "Forevers" klāsta varētu nākties izslēgt pāris produktus, bet citos gadījumos tehnologi pārstrādās produktu receptes, lai tie atbilstu ES noteiktajām.
"Latvijas uzņēmējs nespēj nepārtraukti sekot līdzi visām ES jaunākajām regulām un noteikumiem, tādēļ uzskatu, ka Latvijā būtu jāievieš atbildīgie dienesti, kas tām sekotu līdzi un savlaicīgi informētu ražotājus, lai mēs paspētu laicīgi sagatavoties šādām izmaiņām un neciestu milzu zaudējumus," norāda Ždans. Arī viņš prognozē kūpinājumu tālāku dzīvi pelēkajā ekonomikā, jo kūpinātavas var iegādāties veikalos un uzbūvēt mājas apstākļos
Piteronoks gan uzsver, ka ražotāji necenšas pircējus maldināt: kūpinājumos tik tiešām ir paaugstināts kancerogēno vielu līmenis, tomēr tā ir arī dabīga viela, jo dūmi izsenis ir bijuši viens no gaļas saglabāšanas veidiem. Viņš ir pārliecināts, ka gadījumā, ja plānotās normas tiks ieviestas, tad arī turpmāk kūpinājumi tiks likti svētku galdos, bet tie būs mājās gatavoti, par "blatu" iegādāti. Viņam pat jau ienācis prātā radīt jaunu produktu līniju - pusfabrikātus, ko cilvēki iegādātos un kūpinātu mājās.
"Ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Amerikā savulaik bija sausais likums un latvietis arī gribēs savus kūpinājumus," smej Piteronoks.
"Cilvēka ēšanas paradumi izveidojas jau bērnībā un nostiprinās gadu gaitā, mēs esam pieraduši pie tradicionālām ēdienu garšām, bez kurām nav iedomājama Latvijas virtuve," secina "Forevers" vadītājs Ždans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
