Gadījumā, ja Saeima pieņems Ekonomikas ministrijas (EM) virzītos Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz sadales sistēmu operatora nodalīšanu, "Latvijas Gāzes" akcionāri vērsīsies starptautiskajā šķīrējtiesā.
To trešdien, 5.februārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē apgalvoja "Latvijas Gāzes" prezidents Adrians Dāvis, kurš norāda, ka sadales sistēmu operatora nodalīšana EM paredzētajā termiņā – līdz 2015.gada 1.janvārim – nemaz neesot iespējama.
Dāvis uzstāj, ka dabasgāzes tirgus liberalizācijas pirmajā fāzē iecerētās darbības esot pretrunā ar 1990.gadu vidū noslēgto "Latvijas Gāzes" privatizācijas līgumu un citiem noteikumiem. "Latvijas Gāzes" juriste savukārt skaidro, ka šī pretruna izriet no tā, ka privatizācijas pamatnoteikumos ir noteikts, ka privatizācijas mērķis ir saglabāt "Latvijas Gāzi" kā vienotu veselumu. "Latvijas Gāzes" pārstāvji uzstāj, ka EM prasītā sadales operatora nodalīšana ir jāatliek vismaz līdz 2017.gadam, kad beidzas privatizācijas līgums.
Turpretī enerģētikas eksperts, Latvijas Nacionālo gāzes termināļu biedrības pārstāvis Gatis Ābele uzskata, ka EM virzītie Enerģētikas likuma grozījumi, kuru pieņemšanas gadījumā "Latvijas Gāzes" akcionāri draud Latvijai ar kārtējo prasību starptautiskajā šķīrējtiesā, "par 99% neskar privatizācijas līgumu". Tomēr diskusijas par sadales sistēmas operatora nodalīšanas termiņu gan būtu iespējamas, viņš teica.
EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs uzsver, ka atbilstoši ES prasībām Latvijai lēmums par dabasgāzes tirgus liberalizācijas pirmo fāzi ir jāpieņem līdz šā gada aprīlim. Pretējā gadījumā Latvija, līdzīgi kā kaimiņvalsts Igaunija, var piedzīvot finansiālas sankcijas no Eiropas Komisijas (EK) puses. EK pret Igauniju jau sākusi tiesvedību par sadales tīkla operatora nenodalīšanu – no Igaunijas par vilcināšanos tiek prasīti 1,5 miljoni eiro gadā.
"Latvijas Gāzes" prezidents Dāvis apgalvo, ka šobrīd nemaz vairs nav iespējams izpildīt Enerģētikas likuma grozījumos ietvertās prasības par sadales sistēmas operatora nodalīšanu no 2015.gada 1.janvāra. IT sistēmu sagatavošanai un citiem pasākumiem, tostarp tam, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija noteiktu jaunos tarifus, esot nepieciešams vismaz pusotrs gads.
Kā vēl vienu "trumpi", kura dēļ Latvijai nevajadzētu steigties ar dabasgāzes tirgus liberalizāciju EM piedāvātajā variantā, Dāvis kārtējo reizi min dabasgāzes cenas, kas šogad esot aptuveni 15% zemākas nekā pirms gada un teju divkārt zemākas nekā, piemēram, Polijā.
"Un ziniet, vienalga, tas cilvēks, tas pensionārs nevar man samaksāt," sacīja Dāvis, kurš apgalvo, ka dabasgāzes tirgus atvēršana neizbēgami nesīs sev līdzi gāzes cenu pieaugumu.
"Tas nevar būt pašmērķis sadalīt to kompāniju, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam iet pa ceļu, kas paaugstinās gāzes cenu," tā "Latvijas Gāzes" prezidents.
Saeimas Tautsaimniecības komisija Enerģētikas likuma grozījumus gatavo 2.lasījumam Saeimā. Galīgajā lasījumā šie grozījumi jāpieņem līdz šā gada 4.aprīlim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
