""Baltcom" vienmēr ir iestājies par to, ka valdībai ir jāmeklē veidi, kā mazināt elektroenerģijas izmaksu slogu mazturīgajiem iedzīvotājiem, daudzbērnu ģimenēm un citām mazaizsargātām sabiedrības grupām. Tomēr priekšlikums tikai mēnesi pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas, ka elektroenerģijas tirgotājam atlaide par elektroenerģiju ir jāiekļauj rēķinā klientam, bet pēc tam pašam šī summa jāatgūst no valsts, ir pašos pamatos nepareizs. Valsts pabalstu administrēšana mazturīgajiem ir valsts un pašvaldību, nevis uzņēmēju atbildība," uzskata uzņēmuma elektroenerģijas produktu grupas vadītāja Elizabete Podinska.
Kā norāda uzņēmuma pārstāve, lai valdības piedāvāto modeli īstenotu, uzņēmumam būtu jāveic izmaiņas gan datubāzēs, gan norēķinu sistēmā, kas ir laika un izmaksu ietilpīgi. Turklāt būtu jābūt pieejamai vienotai datubāzei un ik mēnesi uzņēmumam būtu jāpārbauda maznodrošināto statuss gan esošajiem klientiem, gan jaunajiem klientiem. Neesot skaidrs arī tas, kā varētu notikt datu apmaiņa, ņemot vērā, ka daļa informācijas varētu būt sensitīva un saistīta ar personas datu aizsardzību.
Jau ziņots, ka valdība šodien otro reizi pēc kārtas atlika gala lēmuma pieņemšanu par elektroenerģijas tarifa kāpuma kompensēšanu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem.
Valdība bija vienisprātis, ka elektrības cenu kāpumu vislabāk būtu kompensēt, nevis līdzfinansējot dzīvokļa pabalstu, bet piemērojot automātisku atlaidi elektrības rēķinos, tomēr tā nespēja vienoties par šīs kompensācijas administrēšanas modeli, proti, kurš apkopos datus par trūcīgajiem un maznodrošinātajiem un nodos tos elektroenerģijas tirgotājiem.
Labklājības ministrija (LM) piedāvāja noslēgt tiešus līgumus starp pašvaldību un operatoru, tādējādi neiesaistot ne LM, ne Ekonomikas ministriju (EM). Šādā gadījumā pašvaldības informāciju par cilvēkiem, kuriem piemērojama atlaide, nodotu elektroenerģijas tirgotājiem tiešā elektroniskā veidā.
Tomēr ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) nepiekrita šādam risinājumam, norādot, ka tas būs liels slogs elektroenerģijas tirgotājiem, jo jāslēdz līgumi ar 119 pašvaldībām. Viņš prognozēja, ka daļa tirgotāju atteiksies to darīt, un aicināja LM uzņemties kompensācijas administrēšanu. Tādējādi tirgotājiem būtu jānoslēdz viens līgums - ar LM.
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme sacīja, ka tādā gadījumā LM būtu vajadzīgi četri līdz pieci mēneši, jo ministrijai neesot kanāla, kurā uzturēt informāciju par trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem, kā arī nav tiesību rīkoties ar šo iedzīvotāju personas datiem - tādas tiesības esot pašvaldībām.
Līdzīga diskusija turpinājās visu jautājuma izskatīšanas laiku. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) arī uz neilgu laiku pārtrauca jautājuma izskatīšanu, aicinot ministriju ierēdņus aprunāties un vienoties, kurš uzņemsies datu apkopošanu, tomēr tas ierēdņiem neizdevās.
Visbeidzot, valdība deva LM un EM vēl nedēļu laika, lai panāktu kompromisu.
Kā ziņots, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas sadārdzinājums mājsaimniecībām var būt pat aptuveni 40%, tika paredzēts izstrādāt kompensācijas mehānismu.