Eiropas Savienības (ES) komisārs Tonio Borgs, kurš atbild par veselības un patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, vēlas palīdzēt atrast risinājumu, kas atļautu Latvijas mājražotājiem saglabāt tradicionālo gaļas kūpinājumu ražošanu.
To viņš apliecinājis sarunā ar Latvijas pārstāvi Eiropas Parlamentā Sandru Kalnieti, kura tikās ar komisāru, lai izskaidrotu Latvijas situāciju un mudinātu komisāru rast iespēju pagarināt regulas ieviešanas pārejas periodu, portālu "Delfi" informēja Kalnietes palīgs Mārtiņš Spravņiks.
"Komisārs aicināja Latviju meklēt sabiedrotos šā jautājuma risināšanā, jo ir skaidrs, ka bez citu valstu atbalsta mēs nepanāksim, ka tiek pārskatīts ekspertu noteiktais benzopirēna līmenis gaļas kūpinājumos. Kopā ir jāstrādā Baltijas valstīm, Polijai un mums nepieciešama arī citu valstu izpratne un atbalsts. Lai to panāktu, Latvijas vēstniecību ekonomiskajiem padomniekiem ir jāskaidro mūsu problēma citu valstu Lauksaimniecības un, iespējams, arī Ārlietu ministriju atbildīgajiem par ES jautājumu koordināciju, lai panāktu, ka viņu pārstāvētās dalībvalstis neiebilst pagarināt pārejas posmu, kurā stājas spēkā jaunie noteikumi," atzīmē Kalniete.
Komisārs saprotot, ka jaunie noteikumi visvairāk ietekmēs mazos mājražotājus un vēlas atrast risinājumu, lai tie neciestu.
„Citu valstu atbalstu mēs varam iegūt iepazīstinot ar analītiskiem datiem par benzopirēna pieļaujamo līmeni kūpinājumies, kurš nepieciešams, lai saglabātu tradicionālās receptes un garšas. Tas pašlaik ir vienīgais iespējamais veids, kā mēs varam šo problēmu atrisināt tā, lai būtiski neciestu ražotāji un patērētāju veselība. Tam nepieciešama vienota rīcība, saskaņoti strādājot gan ražotāju pārstāvjiem, Zemkopības un Ārlietu ministriju pārstāvjiem. Ja pirms kāda laika es biju ļoti skeptiska par iespēju panākt pārejas perioda pagarināšanu, tad pēc šodienas sarunas ar komisāru esmu guvusi apstiprinājumu, ka mums tiks pagarināts pārejas periods un dota iespēja iesniegt papildus datus," uzskata Kalniete.
Viņa domā, ka Latvijai ir īpaši cieši jāsadarbojas ar Polijas pārstāvjiem, kuri Latviju uzskata par prasmīgiem partneriem, jo savulaik šajā regulā Latvija panāca pieņemamu benzopirēna līmeni šprotēm, kas deva iespēju saglabāt tradicionālo ražošanas recepti un veidu.
Jautājums par benzopirēna līmeni gaļas kūpinājumos nekad nav bijis Eiropas Parlamenta dienaskārtībā, jo par šādiem jautājumiem lemj Eiropas Komisijas ekspertu darba grupās, kur piedalās arī eksperti no Latvijas, atzīmē Spravņiks.
Jau vēstīts, ka 1.septembrī stāsies spēkā jaunas prasības kūpinātas gaļas un zivju ražošanā un saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu tiks piemērota jauna benzopirēna norma attiecībā uz kūpinātu gaļu un tās produktiem, kā arī kūpinātām zivīm un kūpinātiem zivju produktiem. Izņēmums būs šprotes, kurām benzopirēna normas paliks iepriekšējā līmenī.
Atļautā benzopirēna norma kilogramā produkcijas tiks samazināta no pieciem līdz diviem mikrogramiem, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa kilogramā produkcijas tiks samazināta no 30 līdz 12 mikrogramiem.