Notikumi Ukrainā patlaban neietekmē Latvijas tranzīta koridoru, taču, ja tiks ietekmētas Krievijā iegūstamo izejvielu cenas, ja tiks ieviestas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju vai ietekmēta Krievijas kravu plūsma Ukrainā, situācija var mainīties, atzina nozares pārzinātāji.
Transporta nozares eksperts Aldis Bulis norāda, ka Latvijas tranzīta koridoru aktuālie notikumi Ukrainā var ietekmēt divējādi. Pirmkārt, jautājums esot, vai notikumi Ukrainā ietekmēs Krievijā iegūstamo izejvielu cenas un pieprasījumu pasaulē. Ja pieprasījums kritīs politisko vai ekonomisko iemeslu dēļ, tas negatīvi ietekmēšot kravu apjomus Latvijas koridorā.
Otrkārt, svarīgs esot jautājums, kā notikumi Ukrainā ietekmēs Krievijas kravu plūsmu, kas iet caur Ukrainu. "Tas ir nozīmīgs aspekts, jo daļa šo kravu var tikt transportēta arī caur Latviju. Ukrainā 2013.gadā visos transporta veidos kopā tika pārvadāti 441,9 miljoni tonnu kravu, no kurām 33,5 miljoni tonnu veidoja tranzīta kravas, kas bija 20% samazinājums salīdzinājumā ar 2012.gadu," skaidro eksperts.
Rīgas ostas pārstāve Anita Leiškalne skaidro, ka kravu apgrozījums ar Ukrainu ir neliels un būtiski nevar ietekmēt Rīgas ostas kravu apgrozījumu. "Attiecībā uz Krievijas kravām jāatzīmē, ka Rīgas ostā tiek pārkrauti 100% Krievijas ogļu, 70% naftas produktu un 100% minerālmēslu. Ja tiks pieņemtas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, tas varētu ietekmēt Rīgas ostas kravu apgrozījumu," uzsver Leiškalne.
Arī "Latvijas Dzelzceļš" pārstāvis Māris Ozols skaidro, ka 77% pa dzelzceļu transportēto kravu esot Krievijas un vēl liela daļa ir Baltkrievijas kravas. Ukrainas kravu īpatsvars esot neliels, līdz ar to uzņēmuma darbu tas neietekmējot.
Jau ziņots, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
Rietumvalstis nosodījušas Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, kas, pēc analītiķu novērtējuma, var izraisīt nopietnāko starptautisko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma.