Saspīlētā situācija Ukrainā, karadarbības draudi Krimas reģionā un rubļa vērtības kritums sācis negatīvi ietekmēt veļas un peldkostīmu ražotāja SIA "New Rosme" darbības un attīstības plānus Krievijā un Ukrainā, atzina kompānijas valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.
"Karadarbība biznesu vienmēr ietekmē negatīvi. Turklāt mūs jau patlaban ietekmē rubļa devalvācija - rublis pret identisku periodu pagājušajā gadā ir devalvējies pret eiro aptuveni par 20-25%. Tas viss negatīvi iespaido gan produkcijas cenu, gan Krievijas patērētāju pirktspēju, līdz ar to jāapsver tālākie darbības plāni," sacīja Štelmahers.
Tāpat viņš atzina, ka bažas rada neskaidrā situācija arī jautājumā par iespējamām sankcijām pret Krieviju no Eiropas Savienības (ES) puses.
"Tādā gadījumā jārēķinās, ka Krievija veiks pretpasākumus pret ES un Rietumvalstu īstenotajām ekonomiskajām sankcijām. Piemēram, var tiks aizliegts rietumu preču imports uz Krieviju. Izskanējis arī minējums, ka Krievijā var nacionalizēt rietumnieku veiktās investīcijas, kas arī neveicina labvēlīgu biznesa vidi," atzina uzņēmējs.
Štelmahers arī norādīja, ka viņa kā uzņēmēja skatījumā "Krievijas militāro vienību invāzija Krimā ir starptautisko tiesību pārkāpums un bezprecedenta gadījums".
Jau iepriekš - pērn septembrī - Štelmahers sacīja, ka tuvāko divu gadu laikā "New Rosme" plāno palielināt franšīzes veikalu skaitu Krievijas tirgū. "Ir nodibināts kopuzņēmums Jekaterinburgā, Krievijā. Pirmie divi veikali jau ir atvērti - septembrī viens veikals Jekaterinburgā, tirdzniecības centrā "Raduga Park", bet otrs - Surgutā, Krievijā, tirdzniecības centrā "Surgut Citi Moll". Kopumā paredzēts, ka Jekaterinburgā tuvāko divu gadu laikā veikalu skaits tiks palielināts līdz 15.
"New Rosme" nodarbina 370 cilvēku, kuri strādā uzņēmuma ražotnēs Rīgā, Daugavpilī un Baltkrievijā.
Kā ziņots, Krievija kopš februāra nogales faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.
Krimas parlaments 6.martā pieņēma principiālu lēmumu par iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā federācijas subjekta statusā un nolēma pārcelt uz 16.martu referendumu par Krimas statusu, kas sākotnēji bija plānots 25.maijā un tad pārcelts uz 30.martu.
Kijeva jebkādus Krimas mēģinājumus rīkot referendumu pasludinājusi par nelikumīgiem, taču tajā pašā laikā Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
