Latvijas un Lietuvas IKP pērnā gada nogalē audzis par 3,6%, Igaunijā – 0,3%  (1)

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gadā faktiskajās cenās ir 23,3 miljardi eiro (16,4 miljardi latu), bet 2013.gada ceturtajā ceturksnī – 6,3 miljardi eiro (4.4 miljardi latu), vēsta CSP.

IKP 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 4,1%, bet 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu 2012.gadā, pieaudzis par 3,6%. Tas bijis otrs straujākais kāpums Eiropas Savienībā.

Savukārt pērnā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 0,8%.

2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laika posmu gadu iepriekš, par 2,6% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, kas sekmēja kopējā IKP tempa pieaugumu 0,3 procentpunktu apmērā. Tempa izmaiņas ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 8%. Otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 9%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 3%. Samazinājās farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošana - par 17%, tāpat par 69% kritusies metālu ražošanas nozare.

Būvniecība šajā laikā pieaugusi par 3,9%. Par 36,1% palielinājās dzīvojamo māju būvniecība, bet maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecība – par 74,1%, kā arī tiltu un tuneļu būvniecība – par 42%.

Kritums par 6,3% bija šoseju, ielu, ceļu skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā - par 3,7%, kā arī vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 37,4%.

Tirdzniecība, kas palielinājās par 1,7% un deva 0,3 procentpunktu lielu ieguldījumu IKP pieaugumā, pieauga par 4%. Mazumtirdzniecībā 6% pieaugums bija pārtikas preču mazumtirdzniecībā un 3% kāpums - nepārtikas preču grupā.

Komercpakalpojumu nozarē lielākais kāpums bija grāmatvedībā – par 35,4%, tūrisma biroju nozarē – par 10,4%, frizieru un skaistumkopšanas jomā – par 8,3%, kā arī datoru un sakaru iekārtu remonta pakalpojumiem – par 23,5%.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā lielākais pieaugums bija datorprogrammēšanas un konsultēšanas pakalpojumiem – par 9%.

Maksas pakalpojumi izglītības nozarē palielinājušies par 14,5%, bet veselības nozarē – par 9,8%.

Azartspēļu nozarē pieaugums bija par 32,1%, bet sporta un izklaides aktivitātes palielinājušās par 11,3%

Par 6,9% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes, muitas nodokļi), kas IKP pieauguma tempu paaugstināja par 0,8 procentpunktiem.

Pagājušā gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 5,8%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai – par 3,3%, pārtikai – par 7,8% un transportam – par 4,0%.

Bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 9,4%. Preču eksports samazinājies par 3,1%, bet pakalpojumu eksports palielinājies par 6,5%. Preču importa apjomi samazinājušies par 3,5%, bet pakalpojumu imports – par 2,7%. Valdības galapatēriņš pieaudzis par 0,1%.

Preču eksports samazinājies par 2,3%, bet pakalpojumu eksports palielinājies par 6,7%. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 2,7%, bet pakalpojumu importa apjomi – par 4,7%. Importa samazinājums atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP 1,8 procentpunktu apmērā.