Nestabilā situācija Ukrainā sarežģī zemessūcēja iegādi Pāvilostas ostas padziļināšanai  (8)

Zemessūcēja iegādei Pāvilostas ostas padziļināšanas vajadzībām banka "Citadele" ir piešķīrusi kredītu aptuveni 170 000 ASV dolāru (125 000 eiro) apmērā. Iepriekš tika prognozēts, ka jau februārī varētu noslēgt zemessūcēja pirkuma līgumu ar Ukrainas ražotāju "VVV Spectehnika", kas atrodas Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos, valsts kontinentālajā daļā blakus Krimas pussalai, kur pašlaik izveidojusies ļoti saspringta situācija.

Lai darījums varētu notikt un rūpnīca sāktu darbu pie zemessūcēja izgatavošanas, ražotājam būtu jāpārskaita priekšapmaksa 50 000 ASV dolāru (35 862 eiro) apmērā, taču to šajā neskaidrajā situācijā nerekomendē ne banka "Citadele", ne juristi, kuri piedalījās līguma izstrādes procesā. Parasti rūpnīcas prasītā priekšapmaksa ir 80% apmērā, bet to izdevies nokaulēt līdz 30%, kas tomēr arī ir pietiekami daudz, lai ļoti rūpīgi izsvērtu, vai ir vērts uzņemties šādu risku, atzina Griškēvičs. Iespējams, situācija mazliet skaidrāka kļūs pēc svētdien gaidāmā referenduma par Krimas pievienošanu Krievijai, pieļāva Griškēvičs. Tikmēr pats ražotājs solot turpināt darbu tik ilgi, cik vien tas būs iespējams.

Ostas pārvaldnieks atzina, ka sameklēt atbilstošu zemessūcēju pie cita ražotāja par tik zemu cenu būtu gana sarežģīts uzdevums, un Ukrainas kompānijas piedāvājums par aptuveni 175 000 ASV dolāru (125 520 eiro) šajā ziņā esot "zelta vidusceļš". Sagatavotais līgums paredz zemessūcēja piegādi 75 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas.

Nākamotrdien, 18.martā, Pāvoilostas ostas valdes sēdē tiks lemts, kā rīkoties - tomēr uzņemties risku un par spīti pretējām rekomendācijām pārskaitīt ražotājam priekšapmaksu vai tomēr meklēt citu pagaidu risinājumu un piesaistīt no Lietuvas zemessūcēju ostas ārkārtas darbu padziļināšanas darbu veikšanai. Minimālais padziļināšanas darbu apjoms, kas būtu jāveic, lai neapdraudētu kuģošanas drošību, izmaksātu vismaz no 15 000 līdz 20 000 eiro.

Kā iepriekš informēja Griškēvičs, zemessūcēja iegādi pilnībā plānots finansēt no bankas piešķirtā kredīta, kura atmaksas termiņš ir četri gadi. Procentu likmi, kamēr darījums vēl nav noslēgts, Griškēvičs neatklāja, taču norādīja, ka tā ir "saprātīga". Lielāko daļu kredīta atmaksās ostas pārvalde, taču daļu palīdzēs segt arī Pāvilostas novada pašvaldība. Daļu šīs summas iecerēts segt no ienākumiem, pārdodot izsolē peldošo pontonu piestātni Sakas upes krastā. Divas izsoles - otra no tām februāra sākumā - gan beidzās bez rezultātiem. Trešā izsole izsludināta 21.martā.

Jautājums par zemessūcēja iegādi ir steidzami risināms, jo ostas vārti jāatbrīvo no smilšu sanesumiem. Jau kopš janvāra ostā atkal nevar ienākt "Baltikas" tipa zvejas kuģi, tāpēc tie izmanto Liepājas ostu. Tas saistīts gan ar smilšu sanesumiem, gan ar ūdens līmeņa krišanos Sakas upē, iepriekš skaidroja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons ("Mēs savam novadam"). Ar šādu problēmu Pāvilostas osta saskārās arī pagājušajā ziemā, kad ostas vārtos izveidojās smilšu sanesums, kas tiek skaidrots ar vēja virziena un ūdens līmeņa izmaiņām Sakas upē. Smilšu sanesums netraucēja mazo kuģu kustību, bet bija šķērslis "Baltikas" tipa vidēja izmēra zvejas traleriem - trīs šādi Pāvilostas zivju pārstrādes uzņēmumam "N Stars" piederošie traleri bija spiesti izmantot Liepājas ostu.

Pagājušajā ziemā, lai steidzami risinātu problēmu, ar cenu aptaujas palīdzību tika meklēts padziļināšanas darbu veicējs, taču tas, kā norādīja Kristapsons, izmaksā pārāk dārgi, - šī iemesla dēļ osta nolēma iegādāties pati savu zemessūcēju. Šogad padziļināšanas darbu veicēju nebija plānots meklēt, jo līdzekļus lietderīgāk ir izmantot zemessūcēja iegādei, piebilda pašvaldības vadītājs.