Ja ES pirmdien, 17. martā pieņems lēmumu piemērot sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās militāro intervenci Krimas pussalā, ES jāparedz arī kompensācijas tām ES dalībvalstīm, kuru ekonomiku šādu sankciju ieviešana varētu skart vissmagāk, uzskata Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Pirmdien, 17. martā ES Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmē tiek spriests par sankciju noteikšanu pret Krieviju.
"ED, vienojoties par kopējām sankcijām pret Krieviju, ir izšķiroši svarīgi panākt vienošanos par kompensācijām tām dalībvalstīm, kuras visvairāk varētu skart to sekas. Kompensācijas ir jānodrošina no vispiemērotākā ES finanšu instrumenta, kā piemēram, Eiropas Solidaritātes fonda. Aicinu ES ārlietu ministrus ļoti rūpīgi un atbildīgi vērtēt šos jautājumus, neatstājot novārtā visu triju Baltijas valstu uzņēmējdarbību bez tik svarīga atbalsta," norāda Vilks.
Patlaban Latvijas ministrijas vēl izvērtē sankciju potenciālo ietekmi uz dažādām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Plānots, ka jau tuvākajā laikā valdība lems par sankciju iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un plānotajiem pasākumiem, lai tās mazinātu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) svētdienas, 16. marta vakarā intervijā TV3 raidījumam "Nekā personīga" pieļāva, ka sankciju ieviešana pret Krieviju Latvijas ekonomikai var nodarīt simtos miljonu eiro mērāmus zaudējumus. Iepriekš bažas par ekonomisko sankciju negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību pauduši arī citi ministri, tostarp ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
