Ārkārtas gadījumā Baltijai un Ukrainai ir gāzes piegāžu alternatīvas  (50)

Spriežot pēc oficiālajiem ziņojumiem par ASV viceprezidenta Džo Baidena vizītes laikā Polijā un Lietuvā pārrunātajiem tematiem, vairākas no šīm alternatīvām tiek nopietni apspriestas.

ASV administrācijas publiskotais preses brīfinga transkripts liecina, ka enerģētiskās drošības jautājums bijis viens no būtiskākajiem jautājumiem Baidena sarunās ar Polijas un Baltijas valstu vadītājiem. Viens no apspriestajiem aspektiem ir gāzes plūsmas reversēšana no Polijas un Ungārijas uz Ukrainu, ja radīsies tāda nepieciešamība.

Maigā ziema nozīmē arī lielākas gāzes rezerves Eiropā, kas reģiona valstīm nozīmē drošāku pozīciju, nekā tas būtu kādā citā gadā ap šo laiku, žurnālistiem norāda ASV administrācijas amatpersona.

ASV jau iepriekš cieši strādājusi ar Poliju slānekļa gāzes ieguves jautājumā. Līdz ar krīzes sākumu Polijas valdība strauji novērsusi juridiskos šķēršļus šīs nozares attīstībai. Tāpat apspriesta arī iespēja eksportēt sašķidrināto dabasgāzi no ASV uz Eiropu. Pirmās piegādes gan varētu notikt, ātrākais, nākamgad, tādēļ šis risinājums iespējams ilgākā termiņā.

Esošo starpsavienojumu reversēšana ir tehniski salīdzinoši vienkārša, jo galvenais nosacījums ir tas, ka starpsavienojuma cauruļvadiem ir jābūt pietiekamai caurlaidības spējai. Ukrainas un Polijas gadījumā tāda spēja pastāv, skaidro Ābele.

"Reversēšana nav utopiska ideja un laika ziņā tā ir pietiekami ātri īstenojama. Ukrainai un Polijai, tāpat kā Ukrainai un Slovēnijai, un citiem virzieniem, ir vairāki cauruļvadi, šo reversēšanu var veikt pakāpeniski – ārkārtas režīmā pat vēl šīs vasaras laikā," skaidro eksperts.

Krievija var īstenot tehniskus plūsmas caur Ukrainu pārrāvumus, ņemot vērā to, ka arī piegādes pārējai Eiropai tā var īstenot caur "Nord Stream" vadu. Šādā gadījumā reversēšana izmaksu un laika ziņā ir reāls veids, kā nodrošināt papildus nepieciešamās gāzes piegādi Ukrainai.

Šī jautājuma izskatīšana nozīmē, ka rietumu partneri nopietni domā par enerģētiskās drošības nodrošināšanu Ukrainai, uzskata Ābele. "Pat turpinoties Krievijas gāzes plūsmām, Ukraina tad nebūs tādā situācijā, kādā, piemēram, ir Baltija, kam ir viens piegādātājs un faktiski nekādas iespējas vienoties par bāzes cenu, nedodot pretī kaut kādas viltīgas politiskās piekāpšanās, kā, piemēram, tad, kad "Gazprom" un Krievijas valdība prasīja Ukrainai nenoslēgt asociācijas līgumu ar ES, tikai tādā gadījumā piedāvājot gāzi par konkurētspējīgām cenām.

Baltijas gadījumā nav iespējama kāda esoša savienojuma reversēšana starp Lietuvu un Poliju. Savukārt jaunu savienojumu izbūve vairāku simtu kilometru garumā prasa daudz lielākas investīcijas un tas arī nav izdarāms sešu mēnešu laikā.

Tomēr arī Baltijā pastāv alternatīvas: būvniecības procesā esošais Klaipēdas gāzes terminālis, kas varēs pilnībā nodrošināt Lietuvas un daļēji – arī Latvijas vajadzības. Daļēji tādēļ, ka esošais Lietuvas-Latvijas starpsavienojums nav pietiekams, lai nodrošinātu Latviju, nemaz nerunājot par Igauniju. "Taču arī neliela termināļa izbūve Latvijā, netālu no Inčukalna gāzes krātuves, ārkārtas gadījumā un ārkārtas būvniecības režīmā varētu būt tikpat ātri īstenojama kā cauruļvadu reversēšana Ukrainā," apgalvo eksperts.

"Ārkārtas situācijā gan Ukrainai, gan Baltijai ir pieejami risinājumi, ja Krievija pārtrauc gāzes piegādi pa saviem eksporta kanāliem," pārliecināts ir Ābele.

Nacionālā gāzes termināļa biedrība vēl pērnā gada rudenī analizēja ārkārtas situācijās iespējamos risinājumus Baltijas patērētājam, informē biedrības pārstāvis. "Šobrīd neviens no ASV eksporta termināļiem nav spējīgs šī gada laikā īstenot intensīvas piegādes kaut vai fokusētas uz atsevišķiem tirgiem. Pirmais terminālis pilnu jaudu varētu sasniegt vien nākamā un aiznākamā gada laikā. Taču sašķidrinātās gāzes tirgus joprojām ir pieejams," turpina eksperts.

Viņš atgādina, ka ASV eksporta licences tiek piešķirtas arvien jauniem sašķidrinātās gāzes projektiem. Tajās ir iestrādātas ļoti striktas prasības par mērķa valstīm, uz kurām termināļi drīkstēs gāzi eksportēt. Īstermiņā sašķidrinātās gāzes saņemšana no ASV nav iespējama, bet gada vai divu periodā arī tā ir reāla iespēja.

Eiropa ir lielākais gāzes importētājs pasaulē, kas no ASV operatoru viedokļa ir loģisks lēmums – mērķēt piegādes uz ilgtspējīgiem un lieliem tirgiem.

"Te būtu jāatceras, ka Latvijas un Baltijas ostām tuvākie termināļi ir Norvēģijā. Ziemeļos esošais "Snow White" terminālis bija paredzēts ASV tirgum, bet šobrīd, ņemot vērā lielo slānekļa gāzes izplatību ASV, tas eksportē uz citiem tirgiem. Tāpat ir pietiekami lielas jaudas termināļi Rietumāfrikā, arī Meksikas līča termināļi neatrodas nemaz tik tālu. Tas, kas ir pievilcīgs, ASV gāzei – tās ir ārkārtīgi konkurētspējīgās cenas, kas var atsvērt ar attālumu saistītās izmaksas," skaidro Ābele.

Viņš piebilst, ka Norvēģijas sašķidrinātās gāzes terminālis ir ļoti piemērots tiem tirgiem, kam nav tiešu gāzes cauruļvadu savienojumu. Tur gāzi sašķidrina Ziemeļjūrā, ielādē tankkuģī un ved līdz attiecīgi aprīkotai ostai.