Latvijas uzņēmumi, kas savu produkciju eksportē uz Krieviju, jau cieš zaudējumus – gan partneru nogaidošas pozīcijas, gan rubļa kursa svārstību dēļ. Tāpat bažas rada tas, kā rietumu un Krievijas ekonomisko attiecību izmaiņas varētu ietekmēt izredzes atrast investorus "airBaltic", "Liepājas Metalurgam" un citiem uzņēmumiem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,47 miljardi eiro, bet imports – 1,2 miljardi eiro. Pirms gada Krievijas uzņēmēji biznesā Latvijā bija ieguldījuši pusmiljardu eiro, visvairāk - uzņēmumu pamatkapitālā; aptuveni 100 miljonus elektrības un gāzes nozarē, 50 miljonus nekustamajā īpašumā. Savukārt Latvija Krievijai visvairāk tirgojusi pārtikas preces, no kā lauvas tiesa bija alkohols.
Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aprēķini – eksportētākās preces pirms gada bija viskijs, medikamenti, konjaks, kokskaidu plātnes, šprotes, rums un degvīns. Savukārt importā dominē naftas un gāzes produkti. Krīze gan sākusies jau pirms laika.
LIAA direktors Andris Ozols atzīst, ka Latvijas uzņēmēji cieš zaudējumus, jo pašlaik ir nogaidošais un vērojošais posms. Viņš norāda, ka uzņēmēji ir sabijušies par savu perspektīvu. "Ja šādas sankcijas tiks ieviestas, tad šie zaudējumi, ko uzņēmēji cieš tagad liksies ziediņi salīdzinoši ar to, kas iestāsies," prognozē Ozols.
Latvijas tirdzniecība ar Ukrainu ir 13 reizes mazāka nekā ar Krieviju. Visvairāk ukraiņi Latvijā ieguldījuši banku un finanšu jomā. Nekustamo īpašumu darījumu apjoms nepārsniedza piecus miljonus eiro. Latvijas eksportpreces uz Ukrainu - medikamenti, mobilie telefoni, televizori, brētliņas un degvīns. No Ukrainas - metāla sakausējumi, vilcienu vagoni, un velkoņi. Jau pirms gada tirdzniecības apjoms ar Ukrainu samazinājās teju uz pusi.
Tomēr Ozols norāda arī uz iespējamiem ieguvumiem, piemēram, to, ka pašlaik Kijevas centrā pieejamas tirdzniecības platības. "Latvijas uzņēmumiem mans ieteikums būtu – tiem, kam ir resursi un iespējas –, izmantot šo izveidojušos situāciju. Lai cik tas emocionāli nepiedienīgi liktos, bet tāds ir bizness," uzsver LIAA vadītājs.
Lielākais alkoholisko dzērienu eksportētājs uz Krieviju ir "Latvijas Balzams". Tas pieder uzņēmumam "SPI Grupa", kuras īpašnieks Jurijs Šeflers ieguldījis naudu arī augstceltņu "Z-torņi" būvēšanā Rīgā, Pārdaugavā. Akcionāra sliktās attiecības ar Kremli līdz šim neesot traucējušas "Latvijas Balzamam" strādāt Krievijā.
Kompānijas komercdirektors Valters Kaže prognozē: "Ja Krievija tiks izolēta ekonomiski, tā savas ārējās ekonomiskās attiecības pārkārtos citu valstu virzienā, pamanīsies savas ekonomiskās saites veidot ar alternatīviem piegādātājiem mūsu piegādātajai produkcijai, un tanī brīdī, kad šīs ekonomiskās sankcijas iedomātās varētu beigties, tad, visticamāk, Eiropai būs ļoti grūti atgūt iepriekšējās pozīcijas."
Arī "Rīgas piena kombināts" nonācis Krievijas biznesmeņa rokās - 2011.gadā to kopā ar "Valmieras pienu" nopirka piena magnāts Andrejs Bezhmeļņickis. "Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs raidījumam atzīst, ka uz NVS valstīm tiek eksportēta aptuveni puse no uzņēmuma produkcijas.
Pašlaik lielākās problēmas piena produktu ražotājam rada rubļa svārstības. Līgumi ar Krievijas firmām ļauj tām norēķināties mēneša laikā pēc preču piegādes. Ja pa to laiku rubļa vērtība samazinās, Krievijas uzņēmums samaksā mazāk. Tāpat piesardzīgākas ir arī bankas un negribīgi aizdod naudu biznesiem, kas saistīti ar Krieviju.
"Nekā personīga" norāda, ka iespējamās sankcijas var iesaldēt vairākus nozīmīgus valsts darījumus, mēģinot pārdot "airBaltic", banku "Citadele" un, jo īpaši, "Liepājas metalurgu", par kuru bijusi interese no vairākiem Krievijas uzņēmumiem.
Finanšu ministrija pagaidām iespējamo investoru loku neplāno sašaurināt un Liepājā esot gaidīti arī pircēji no Krievijas. Tikšot vērtēta vien to reputācija, atpazīstamība un vai tie būs, piemēram, gatavi atjaunot "Liepājas metalurga" darbību.
LIAA vadītājs gan iesaka politiķiem būt piesardzīgiem, jo stratēģisku un lielu uzņēmumu pārdošana tik neskaidrā laikā Krievijas virzienā var radīt nopietnas problēmas Latvijai. Ozols norāda, ka jāvērtē tas, vai projekts nevar tikt apturēts Latvijai visnepiemērotākajā brīdī. "Ja šāds projekts paliek pusratā tādēļ, ka mēs nepareizi noprognozējām, kas notiks, kas attīstīsies, tad mēs varētu ciest zaudējumus," brīdina LIAA direktors.
Tomēr visgraujošāk pa Latvijas budžetu sistu krīze tranzīta jomā, jo īpaši dzelzceļa kravu pārvadājumos. Pagājušajā gadā 77% no dzelzceļa kravām – galvenokārt naftas produkti un ogles – nāca no Krievijas. Pēc ziņām, ka ASV sankciju sarakstā nokļuvis Krievijas dzelzceļa šefs Jakuņins, "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Uģis Magonis no jebkādiem komentāriem par nākotni atteicās. Mogonis iepriekš lepojies, ka milzu pienesumu tranzītam un valsts budžetam dod tieši viņa un Jakuņina ciešā draudzība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
