Otrdien Valsts kase Eiropas Komisijai pārskaitīs miljardu eiro – daļu no 2009.gadā Latvijai izsniegtā aizdevuma. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) portālam "Delfi" uzsver, ka Valsts kasē uzkrātie līdzekļi pat ar uzviju nosedz visu EK atdodamo summu.
"Mums ir pietiekamas rezerves un pat paliek vēl nākamajai aizdevuma atmaksai," sacīja finanšu ministrs. Pēc pārskaitījuma veikšanas Valsts kasē atliks 1,2 miljardi eiro.
Nākamo aizdevuma daļu – 1,2 miljardus eiro - Latvijai jāatmaksā 2015.gadā, kad jāveic arī 60 miljonu eiro pārskaitījums Pasaules Bankai. Daļu aizdevuma valsts atmaksā, emitējot obligācijas un aizņemoties finanšu tirgos.
Vilks neslēpj, ka, lai arī Latvijas valdība šogad ir plānojusi emitēt jaunas eiroobligācijas, pagaidām izlemts ar jauno emisiju nesteigties. "Tas, vai to darīsim, ir atkarīgs no ārpolitiskās situācijas, tajā skaitā arī no tā, kādas būs pieejamās procentu likmes finanšu tirgos. Ja situācija ārējos tirgos nebūs labvēlīga Latvijai, mēs jaunas obligācijas neizlaidīsim vai izlaidīsim mazākā apmērā. Jauna emisija jebkurā gadījumā ir otrā pusgada vai gada beigu jautājums, turklāt situācija ir tāda, ka mēs šogad varam iztikt arī bez jaunām papildu emisijām. Nekādas steigas nav," skaidro Vilks.
Krievijas militārā intervence Krimā gan varot atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas valdības izredzēm nākamajos gados plānotos aizdevumus atmaksāt, izmantojot lētus resursus – investoru noskaņojums, pēc Vilka teiktā, ir piesardzīgs, jo īpaši attiecībā uz Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī Baltijas valstīm.
"Tas ir efekts, ko šobrīd izjūt visas valstis, kas atrodas Krievijas pierobežā un bijušajā PSRS ietekmes zonā. Tas viennozīmīgi ir labi, ka mums nav jāsteidzas ar parāda restrukturizāciju. Pēdējos gadus mums ir laba valsts parāda vadības stratēģija – mēs esam gājuši tirgos ar emisijām brīžos, kad sajutām, ka likmes ir mums labvēlīgas, vai arī izmantojot dažādus labvēlīgus notikumus, piemēram, kredītreitinga uzlabojumu, SVF programmas noslēgumu u.tml. Šoreiz situācija ir krietni sarežģītāka, jo tai nav nekāda sakara nedz ar Latvijas, nedz ar eirozonas, nedz ar visas ES ekonomisko situāciju, šie ir politiska rakstura riski, kādi pēdējo sešdesmit, septiņdesmit gadu laikā Eiropā nav piedzīvoti, ja neskaitām PSRS sabrukumu. Līdz ar to prognozēt finanšu tirgu uzvedību ir ļoti sarežģīti," norāda Vilks, piebilstot, ka finanšu tirgū valdošo noskaņojumu savā labā cenšas izmantot vairākas no Krievijas attālāk esošas valstis, kas tieši pēdējo nedēļu laikā emitējušas finanšu tirgos savus parāda vērtspapīrus.
Latvija ir atmaksājusi visu saņemto Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu 1,1 miljarda eiro apmērā. No Eiropas Komisijas Latvija aizņēmās 2,9 miljardus eiro, no kuriem viens miljards tiek atdots šodien, 25.martā, 1,2 miljardi eiro tiks pārskaitīti 2015.gadā, vēl 500 miljoni eiro - 2019.gadā, bet pēdējais maksājums 200 miljonu eiro apmērā plānots 2025.gadā, informē Valsts kase.
Savukārt no Pasaules Bankas Latvija aizņēmās 600 miljonus eiro, kuru atmaksu sāks 2015.gadā ar 60 miljonu eiro pārskaitījumu. Turpmākajos četros gados Valsts kase ik gadu atmaksās 80 miljonus eiro, bet pēdējo pārskaitījumu – 20 miljonus eiro – veiks 2020.gadā.
"Delfi" jau vēstīja, ka 2013.gada beigās valsts parāds bija 5,68 miljardi latu (8,09 miljardi eiro), kas atbilst 34,8% no iekšzemes kopprodukta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
