Kūlas dedzinātājiem var nākties maksāt apdrošinātājiem  (24)

Šopavasar, tiklīdz Latvijā iestājās pavasarim raksturīgi laika apstākļi, ugunsdzēsēji katru dienu ziņoja par kūlas dedzināšanas gadījumiem. Tostarp ziņoja arī ziņas par kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušām ēkām. "Protams, dedzinot pērnā gada sauso zāli tuvumā esošām privātmājām, saimniecības ēkām, mājlopu fermām vai kūtīm, u.tml., pastāv liels risks, ka uguns vēja ietekmē skars arī tās. Jāuzsver, ka ugunsgrēku gadījumos īpašumam parasti tiek nodarīti ļoti lieli zaudējumi – gan ēkas apdarei, gan konstrukcijām, savukārt to remontam būtu nepieciešams liels finansiālais ieguldījums," portālam "Delfi" norāda apdrošināšanas sabiedrības "BTA Insurance Company" Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Viņa piebilst, ka kūlas dedzināšana nodara arī lielus zaudējumus dabas ekoloģiskajai daudzveidībai, kaitējot florai un faunai.

Gadījumos, ja zaudējumi nodarīti kaimiņam, apdrošinātājs izmaksā atlīdzību cietušā īpašuma īpašniekam, bet pēc tam pilnā apmērā piedzen zaudējumus no vainīgās personas. Rijniece uzsver, ka apdrošināšana nesedz zaudējumus par vainīgās personas radītajiem zaudējumiem savam apdrošinātajam īpašumam.

Viņa atzīst, ka apdrošināšanas kompānijā pieteikto gadījumu, kad īpašums cietis kūlas dedzināšanas rezultātā, nav daudz, tomēr, iespējams, tas skaidrojams arī ar to, ka bojātās ēkas nav bijušas apdrošinātas. "Speciālisti atceras pāris gadus atpakaļ pieteiktu apdrošināšanas gadījumu, kad Kurzemē kaimiņu sētā dedzinātās kūlas liesmas pārmetās uz otra kaimiņa pagalmu, kā rezultātā cieta ēkas fasāde un logu stikli. Šajā gadījumā ēka nebija ļoti nopietni cietusi, jo glābēji paspēja laikus apdzēst liesmas. Apdrošināšanas atlīdzība toreiz tika izmaksāta aptuveni 1000 eiro apmērā," skaidro BTA pārstāve.

Savukārt šogad uzņēmumā pieteikts viens apdrošināšanas gadījums kūlas dedzināšanas dēļ. Uguns nelaime notika 11.martā Līvānos, Meža ielā, kur kūlas dedzināšanas rezultātā nodega saimniecības ēka un tajā novietotie celtniecības materiāli. Blakus šai būvei atradās dzīvojamā māja, kuru ugunsdzēsējiem izdevās pasargāt no liesmām. Īpašnieks bija apdrošinājis dzīvojamās mājas rekonstrukcijas darbus un celtniecības materiālus. Pašlaik apdrošināšanas speciālisti šobrīd izvērtē pieteikto apdrošināšanas gadījumu, lai noskaidrotu visus lietas apstākļus un aprēķinātu apdrošināšanas atlīdzību par ugunsgrēkā cietušajiem celtniecības materiāliem.

"Pavasarīgie laikapstākļi drīzumā noteikti atgriezīsies. Ļoti ceram, ka tie atkal nebūs par iemeslu cilvēku neapdomīgajai rīcībai un kūlas dedzināšanai, tādējādi apdraudot ne tikai savu, bet arī kaimiņu īpašumu," teic Rijniece.

Viņa atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma rīcība, par ko var piemērot naudas sodu 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām var piemērot naudas sodu no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.

Tāpat zemes īpašniekiem ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu var piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro. Turklāt par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiek samazināti Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtā informācija par kūlas ugunsgrēkiem liecina, ka kopumā šajā gadā ugunsdzēsējiem nācies dzēst jau vairāk nekā 1132 pērnās zāles dedzināšanas gadījumus. Savukārt aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas 44 ēkas un divi transportlīdzekļi, informē BTA.