Viens īpašnieks varēs iegādāties līdz 2000 hektāru lauksaimniecības zemes, uzskata Saeimas komisija  (20)

Zemkopības ministrijas pārstāvji rosināja šo ierobežojumu noteikt 3000 hektāru apmērā, kā arī paredzēt papildu nosacījumus šim ierobežojumam. Vēl viens no priekšlikumiem bija paredzēt ierobežojumu 6000 hektāru apmērā.

Ierosinājums par 2000 hektāru ierobežojumu atbalstīts, vērtējot priekšlikumus grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" pirms otrā lasījuma. Komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) norādīja, ka uz trešo lasījumu šī iecere tiks pilnveidota, iespējams, iekļaujot papildu nosacījumus.

Vienlaikus Ozoliņš uzsvēra, ka spekulatīvus darījumus var mēģināt ierobežot, nenosakot maksimālo zemes platību, bet gan darījumu biežumu.

Ņemot vērā, ka Saeimas komisija atbalstīja deputāta Edvarda Smiltēna (V) ierosinājumu par 2000 hektāru ierobežojumu, viņš atsauks alternatīvo priekšlikumu par 6000 hektāru ierobežojumu.

Par šiem priekšlikumiem vēl būs jālemj Saeimas sēdē, izskatot likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā.

Tāpat plašas debates šodien komisijas sēdē izraisīja deputāta Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) priekšlikums, ka lauksaimniecības zemi savā īpašumā var iegūt Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, ja viņu valstī tiešo maksājumu apjoms uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes nepārsniedz Latvijai piešķirto maksājuma apjomu uz vienu hektāru. Šis priekšlikums būtībā nozīmē, ka arī pēc 1.maija ES pilsoņiem būs ierobežotas iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā.

Dombrava skaidroja - ja par šādu normu pret Latviju tiktu ierosināta pārkāpuma procedūra, tad būtu deviņu mēnešu termiņš, lai veiktu atkārtotus likuma grozījumus bez sankcijām. Smiltēns sacīja, ka par šo ierosinājumu arī darba grupā bija gara diskusija, tomēr šī norma varētu radīt ne tikai tiesvedības riskus valstij, bet arī civiltiesiskus riskus.

Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvis uzsvēra, ka pārkāpuma procedūra nav nekas ārkārtējs un vidēji 20 šādas pārkāpuma lietas tiek ierosinātas katru gadu. Turklāt līdz spriedumam ir iespēja mainīt regulējumu.

Ozoliņš gan pauda, ka viedoklis šajā jautājumā būs jālūdz tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK). "Kā norādīja gan Saeimas Juridiskais birojs, gan TM pārstāvji, šis punkts ir pretrunā ar ES līgumu, jo šim nosacījumam atbilst tikai viena ES dalībvalsts. Ir skaidrs, ka šāda likuma normas pieņemšana izraisīs ES tiesvedību, kuru Latvija zaudēs, un rezultātā nāksies maksāt soda naudu. Skaidri apzinoties sekas, TM pārstāvji tomēr komisijas sēdē aicināja uz apzinātu ES līgumu pārkāpšanu," akcentēja Ozoliņš.

Politiķis gan uzsver, ka atbalsta pieeju, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir jācenšas maksimāli saglabāt Latvijas iedzīvotāju īpašumā. Tāpēc šis likums prasa īpašu vērību no likumdevēja puses - juridiskajam formulējumam ir jābūt izstrādātam tā, lai to nevarētu sagrozīt pretēji Latvijas iedzīvotāju interesēm.

Kā ziņots, Saeima februārī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas ieviesīs izmaiņas Latvijas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā.

Likumprojekts paredz konkrētus nosacījumus, kurus izpildot ikvienam neatkarīgi no valstiskās piederības būs tiesības iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Patlaban likums noteic, ka zemi var pirkt ikviens mūsu valsts pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kā arī augstskolas. Tāpat pašreiz noteikts, ka ārvalstu pilsoņi un citu valstu uzņēmumi no šī gada 1.maija zemi varēs nopirkt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim regulējumā minētie subjekti. Pašlaik līdz 30.aprīlim ārzemniekiem noteikti ierobežojumi - zemi var nopirkt saskaņā ar citiem likumiem, ja ārvalstu pilsoņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.