VZD publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā secināts, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena Latvijā vidēji aug par 12% gadā. Visstraujākais sadārdzinājums ir Vidzemē – 28%, bet Kurzemē un Rīgas apkārtnē cenas kāpums ir vidēji 22% gadā. Latgalē lauksaimniecības zeme ik gadu kļūst par 17% dārgāka, bet Zemgalē cena nemainās.
Tāpat pārskatā secināts, ka faktori, kas ietekmē lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenu, ir atbalsta maksājumi, kreditēšanas atbalsts un lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugums.
Spekulatīvā kapitāla klātbūtne vairumā gadījumu vērtības neietekmē un nav vērojamas jauna nekustamā īpašuma burbuļa veidošanās pazīmes, norāda VZD.
Izņēmums gan ir pilsētu tuvumā esošās zemes, kur spekulatīvais kapitāls ceļ vērtību, cerot, ka nākotnē lauksaimniecības zemes varētu būt transformētas par apbūves zemēm. Starp lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevējiem praktiski nav zemnieku saimniecības, kas saistīts ar to, ka zemnieku saimniecības ir šādu teritoriju lietotāji, bet spekulatīvais kapitāls lauksaimniecības zemes tirgū ieplūst caur uzņēmumiem vai fiziskām personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
