Igauņiem piederošs uzņēmums Daugavas krastā būvēs apjomīgu dzīvokļu un biroju kompleksu  (2)

Saskaņā ar teritorijas plānojumu Zvirgzdu salas pussalai gar Daugavas krastu plānots izbūvēt kopumā 13 ēkas - vienu biroju ēku ar telpām 50 612 kvadrātmetru platībā, 11 daudzdzīvokļu ēkas četru līdz 24 stāvu augstumā ar 1804 dzīvokļiem, kā arī 3720 autostāvvietas. Daudzdzīvokļu māju un biroja ēkas komplekss tiks būvēts uz zemesgabala 44 378 kvadrātmetru platībā, no kura 4960 kvadrātmetri ir tauvas josla gar Daugavu un 10 408 kvadrātmetri - aizsargjosla.

2009.gadā projektam piešķirta adrese "Krasta iela 37". Kā pirmā taps SIA "Postform Projekts Rīga" projektētā biroju ēka, kas atradīsies blakus Salu tiltam, pie galvenā piekļuves ceļa teritorijā. Ēka tiks veidota kā divi torņveida apjomi 13 un 15 stāvu augstumā, bet starp torņiem paredzēta trīs stāvu autostāvvieta. Ēkas pirmā stāva līmenī pret Daugavas krastā izveidojušos līcīti paredzēts restorāns ar plašu atvērtu terasi. Ēkai līdzās taps arī apaļa daudzstāvu autostāvvietas būve četru stāvu augstumā.

Kā novēroja aģentūra LETA, būvlaukuma vietā, gar kuru ved pērn rudenī izbūvētais veloceliņa posms, kas savieno rekonstruēto Daugavas promenādes posmu ar Krasta ielu, patlaban jau izcirsti koki un krūmi, gatavojoties būvdarbu uzsākšanai. Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka veloceliņa posms izbūvēts atbilstoši būvvaldē apstiprinātajam multifunkcionālā centra projektam.

Kad biroju ēka būs pabeigta, attīstītāji izbūvēs krasta nostiprinājumus un publisku zonu kājāmgājējiem un riteņbraucējiem, bet tālāk gar Daugavas krastu tiks sākta daudzdzīvokļu namu būvniecība. Apbūves joslā tuvāk Daugavas krastam iecerēts veidot mazstāvu apbūvi līdz četru stāvu augstumam - vispirms taps divas atsevišķi stāvošas četru stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar 31 dzīvokli katrā, pēc tam tiks izbūvēti vēl divi četrstāvu nami ar 23 dzīvokļiem katrā, bet apbūvi noslēgs lielāka ēka ar pieciem korpusiem, kuros kopumā plānots izveidot 141 dzīvokli.

Aiz mazstāvu apbūves, tuvāk Krasta ielai, līdzīgā kompozīcijā paredzēti divi daudzstāvu dzīvojamie nami 12 stāvu augstumā un divas 24 stāvu daudzdzīvokļu ēkas, kas tiktu veidotas kā vienots kompozicionāls ansamblis. Visu dzīvojamo ēku galvenie projektētāji ir SIA "Radošā apvienība "Pilnīgi slepeni"".

Starp abām ēku rindām projektēta iela gandrīz 500 metru garumā. Lai piekļūtu kompleksam, plānots izbūvēt vietējās satiksmes transporta joslu no Krasta ielas, bet vēlāk pār Krasta ielu plānots izbūvēt gājēju tiltu.

Projektā paredzēts, ka Daugavas krastmala būs publiski pieejama. Krasta ainava tiks veidota, ierīkojot plašu pastaigu promenādi ar terasēm, atpūtas vietām un veloceliņu. Daugavas krastu paredzēts nostiprināt ar gabioniem, bet līcīti iepretī biroju ēkai - ar laukakmeņu krāvumiem, iekļaujot zāles pauguru kompozīciju un pakāpienveida terasi ar noeju pie ūdens.

Krastmalas promenādi un jaunveidojamo ielu savienos plaši gājēju celiņi. Terases pie dzīvojamajām mājām upes pusē paredzētas kā privātā ārtelpa ar pasīvās atpūtas un bērnu rotaļu zonām. Savukārt teritorijas daļa starp Krasta maģistrāli un iekškvartāla ielu tiks veidota kā labiekārtots jumta dārzs.

Sabiedriskā apspriešana par būvniecības ieceri norisinājusies no 2007.gada 10.janvāra līdz 21.februārim Rīgas Latgales izpilddirekcijas telpās. Tās laikā iesniegtas 49 pozitīvas iedzīvotāju anketas, kurās pausts atbalsts būvniecības iecerēm.

Būvatļauja biroju ēkas, stāvvietas un 249 dzīvokļu būvniecībai izsniegta 2013.gada novembrī, taču tai noteikts minimālais derīguma termiņš - viens gads. Kā aģentūrai LETA skaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, šāda prakse uzsākta, lai paturētu kontroles iespējas, jo, pagarinot būvatļaujas, būvinspektori būvobjektus apseko. Šie apsekojumi savukārt veicina būvniekus nodrošināt, lai būvobjekts atbilstu normatīvo aktu prasībām un būvobjekta dokumentācija būtu savlaicīgi aizpildīta.

Tāpat Žūka skaidroja, ka tikai kopš 2013. gada 11.jūnija Vispārīgajos būvnoteikumos noteikti konkrēti termiņi, kuros ieceres ierosinātājam ir jāpabeidz būvniecības process - pieci līdz astoņi gadi - atkarībā no tā, vai būvei ir bijusi publiskā apspriešana. Maksimālo būvdarbu veikšanas laiku nosaka no būvatļaujas izsniegšanas dienas. Objektiem, kur būvatļaujas derīguma termiņš ir beidzies līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, paredzētie termiņi tiks noteikti, pagarinot būvatļauju.

Kā liecina Rīgas pilsētas būvvaldes informācija, būvniecības iecere būvvaldē iesniegta 2012.gada 29.oktobrī, bet plānošanas un arhitektūras uzdevums stājies spēkā 2013.gada 11.aprīlī, tomēr šai iecerei ir gandrīz 10 gadu ilga vēsture. Rīgas pašvaldībai piederošais īpašums iznomāts SIA "W Riepas" 2004.gadā, kad atbilstoši tobrīd spēkā esošajam Rīgas teritorijas plānojumam zemesgabals Daugavas krastā atradās darījumu iestāžu teritorijā. Slēdzot nomas līgumu, tika paredzēts, ka biroju ēkas būvniecība tiks pabeigta jau 2007.gadā.

2006.gadā stājies spēkā jauns teritorijas plānojums 2006. līdz 2018.gadam, kas būtiski izmainījis zemesgabala izmantošanas veidu, nosakot šajā vietā jauktas apbūves teritorijas zonējumu, kurā paredzētas plašāks izmantošanas iespējas - daudzstāvu daudzdzīvokļu nams, darījumu iestāde, tirdzniecības un pakalpojumu objekts. Atbilstoši tam 2007.gadā veikti grozījumi līgumā, paplašinot būvju funkcijas un nosakot, ka līdz 2009.gada 27.februārim SIA "W Riepas" jāizstrādā un jāiesniedz Īpašuma departamenta Zemju pārvaldē apbūves projekts skiču stadijā, savukārt visa zemesgabala apbūve jāpabeidz līdz 2014.gada 27.februārim.

Vienlaikus "W Riepas" 2007.gadā vērsās pašvaldībā ar zemesgabala privatizācijas ierosinājumu. Rīgas dome pieņēmusi uzņēmumam labvēlīgu lēmumu kurā noteikts, ka zemesgabala pircējam līdz 2014. gada 27.februārim jāpabeidz visa zemesgabala apbūve. Tā kā 2009.gadā valstī nekustamā īpašuma attīstību aizkavēja ekonomiskā krīze, uzņēmums vērsās ar lūgumu pašvaldībā pagarināt noteiktos būvniecības termiņus līdz 2029.gada 22.jūnijam. Rīgas dome piekritusi pagarināt būvniecības termiņus, nosakot, ka pircējam līdz 2020.gada 27.februārim jāpabeidz visa zemesgabala apbūve un jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamentā ekspluatācijā pieņemšanas akts vai ēkas inventarizācijas lieta. Gadījumā, ja zemesgabala apbūve ir aizkavējusies objektīvu, no pircēja neatkarīgu apstākļu dēļ, šis termiņš var tikt pagarināts līdz 2029.gadam.

Rīgas pilsētas pašvaldība privatizācijas procesa rezultātā 2011.gada 9.maijā noslēdza nomaksas pirkuma līgumu, kurā iekļauti arī Rīgas domes noteiktie būvniecības termiņi. Rīgas pilsētas zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz zemesgabalu 2011.gada 1.jūnijā nostiprinātas "Sudrabsalai". Vienlaikus par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai nostiprinot pirmo hipotēku un atsavināšanas aizliegumu, kas kalpo par garantu noteikto būvniecības termiņu ievērošanai.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Sudrabsala" nosaukums līdz 2011.gadam bijis "W Riepas", kas dibināts 1996.gadā kā Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmums. "W RIEPAS" dibinātāji sākotnēji bija divi Zviedrijas pilsoņi un divi Latvijas pilsoņi - bijušais Ekonomikas ministrs un ministru prezidents Guntars Krasts un viņa brālis Halfors Krasts. Visiem četriem dibinātājiem uzņēmums piederēja vienādās daļās. 2000.gadā Guntars Krasts uzņēmumu pametis, bet Halfora Krasta īpašumā līdz 2004.gadā nonākuši 63,89% uzņēmuma kapitāldaļu.

2004.gada novembrī uzņēmumu pilnībā iegādājās Ineta Gadzjus, kas jau mēnesi vēlāk to pārdeva SIA "Jaltrade", kas savukārt pēc pusgada, 2005.gada maijā, pārdeva uzņēmumu Uldim Arnicānam. No Arnicāna 2006.gada maijā uzņēmuma kapitāldaļas 75% apjomā iegādājās Igaunijā reģistrētā AS "Parston Capital" un 25% apjomā - AS "Oma Ehitaja". 2007.gadā "W Riepas" iegādājās SIA "Krasta nami", kas 2009.gadā tika pievienota "W Riepas".

2011.gadā uzņēmums pārdēvēts par SIA "Sudrabsala". Pašreizējie uzņēmuma dalībnieki ir vairāki Igaunijā reģistrēti uzņēmumi - AS "Parston Capital", kam pieder 75%, "Tristafan OU" ar 12,5%, AS "Oma Ehitaja" ar 10% un AS "FCM Grupi" ar 2,5%.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 51 224 eiro, tā nozare norādīta auto riepu, auto disku tirdzniecība, automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība. Uzņēmums ik gadu strādā ar zaudējumiem - 2012.gadā zaudējumi bija 0,48 miljoni eiro, 2011.gadā - 0,49 miljoni eiro, 2010.gadā - 0,41 miljons eiro, 2009.gadā zaudējumi vai peļņa nav norādīta, bet pirms tam zaudējumi bijuši aptuveni 0,3 miljoni eiro gadā.