Rīgas apgabaltiesa 15.aprīlī izbeigusi tiesvedību nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prasībā pret SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) un likvidējamo "Latvijas Krājbanku" ("Krājbanku") par kapitalizācijas atzīšanu. Šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par "airBaltic" glābšanu.
Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tiesvedība ir izbeigta, jo lietā ir panākts izlīgums.
"airBaltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags sacīja, ka "minētās tiesvedības izbeigšana ir daļa no juridiskā noregulējuma, kas tika iepriekš publiskots no "KPMG" ["Krājbankas" administratora] puses ar 3.aprīļa preses paziņojuma starpniecību".
Šajā paziņojumā "KPMG Baltics" norādīja, ka "KPMG Baltics" un bankas "Snoras" administrators vienojušies ar "airBaltic" par "Atlantijas birojiem" piederošo prasījumu tiesību pret "airBaltic" atpirkšanu. "KPMG Baltics" sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis informēja, ka noslēgtā vienošanās ir kompleksa un ietver vairākus savstarpēji saistītus darījumus, kas paredz, ka "airBaltic" atpirks pret to vērstās prasījumu tiesības un tiesības uz dažām preču zīmēm vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā 15 gadu laikā, maksājot arī līgumā noteiktos procenta maksājumus atbilstoši tā brīža tirgus likmēm.
Šī vienošanās nozīmē, ka "Latvijas Krājbanka" un banka "Snoras" iegūs līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem.
Savulaik "Krājbanka" un banka "Snoras" aizdeva bijušajam "airBaltic" akcionāram "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) vairākus desmitus miljonu eiro, savukārt BAS aizdeva un investēja līdzekļus "airBaltic". BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 miljonu eiro apmērā), tāpēc "Latvijas Krājbanka" un "Snoras" realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem. Šo darījumu rezultātā "Atlantijas biroji" ieguva prasījuma tiesības pret "airBaltic".
Lai atgūtu aizdotos naudas līdzekļus, administrators 2013.gada 4.novembrī rīkoja prasījumu tiesību izsoli pret ''airBaltic", kurā gan neviens pretendents nepieteicās un izsole nenotika. Izsoles sākumcena bija prasījumu tiesību nominālvērtība - 51,7 miljoni latu jeb 73,56 miljoni eiro. Meklējot tālāko risinājumu, lai atgūtu aizdotos līdzekļus, pēc ilgstošām sarunām tika panākta vienošanās ar pašu "airBaltic" par prasījumu tiesību atpirkšanu.
Iepriekš Vanags norādīja, ka "minētā tiesvedība ir daļa no "airBaltic" pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību". Tikmēr Fīrmanis toreiz paskaidroja, ka "airBaltic" nebija subjektīvu tiesību celt šādu prasību, - lidsabiedrība balstījās uz 3.oktobra vienošanos, bet viņi nebija puse tajā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
