ES finansējumu varētu lūgt Dobeles, nevis Inčukalna pazemes gāzes krātuvei  (7)

Pēc ministra domām, Eiropas Savienības finansējumam būtu jāpiesaka Dobeles PGK, kas ar gāzi varētu nodrošināt plašāku reģionu.

"Inčukalna PGK vairāk kalpo, lai apmierinātu mūsu reģiona - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un nedaudz arī Pleskavas - vajadzības, turpretī Dobeles PGK perspektīvā varētu apmierināt daudz plašāka reģiona vajadzības - arī Polijas un potenciāli Ukrainas," teica Dombrovskis.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Dobeles PGK projekts būs dzīvotspējīgs tikai ar nosacījumu, ja tiks uzbūvēts Polijas un Lietuvas gāzes vads.

2011.gadā Latvijā tika veikts pētījums par iespējām attīstīt Dobeles PGK, kura rezultāti apliecināja Dobeles PGK potenciālu, pieļaujot iespēju, ka tā varētu kļūt par lielāko Eiropā. Pētījuma autori norādīja, ka tā ir piemērota gāzes glabāšanai gan ģeoloģiski, gan ekonomiski.

Pētījumā secināts, ka šīs gāzes krātuves kopējā ietilpība varētu būt ap desmit miljardiem kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumam, Inčukalna PGK lielākā kapacitāte ir aptuveni 4,47 miljardi kubikmetru.

Tiesa, Ekonomikas ministrija patlaban nav veikusi detalizēta Dobeles PGK projekta izstrādi un līdz ar to arī nepieciešamos finanšu aprēķinus tā īstenošanai. Ministrijā norādīja, ka investīciju summa būs atkarīga no izvēlētā krātuves lieluma. Tomēr 2011.gada veiktajā pētījumā ir minēti nepieciešamie Dobeles PGK izveides investīciju apjomi, proti, 1,165 miljardi eiro alternatīvai ar krātuves kopējo ietilpību 7,7 miljardi kubikmetru un 1,403 miljardi eiro alternatīvai ar krātuves kopējo ietilpību desmit miljardi kubikmetru.

Ekonomikas ministrijā atzina, ka, apzinoties Latvijas valsts budžeta ierobežotās iespējas īstenot šāda mēroga projektus vai pat tos līdzfinansēt, šāds projekts var tikt īstenots kā reģionālas nozīmes projekts, piesaistot investorus. Tādā gadījumā Latvijas valdība varētu lemt par projekta atbalstīšanu un iesniegšanu Eiropas Komisijā, lūdzot izvērtēt iespējas to līdzfinansēt Eiropas Savienojuma instrumenta ietvaros.

Jau ziņots, ka iespējamā Dobeles gāzes krātuves izmantošana tikusi pieminēta sarunās ar Polijas pārstāvjiem. Polija par Latvijas gāzes krātuvju izbūves potenciālu sāka interesēties 2011.gadā, kad ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu Transeiropas enerģētikas infrastruktūras tīklu instrumenta gaitā tika pabeigts izpētes projekts "Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo izveidi Latvijā, Dobeles rajonā".

Iepriekšējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda, ka Dobeles gāzes krātuvei ir jēga, ja par to ir interese Eiropā, ja krātuves jauda un resursi ir nepieciešami Eiropas kopējai gāzes apgādes sistēmai. "Pamata priekšnoteikums ir, vai Eiropā šāda gāzes glabātuves kapacitāte ir nepieciešama. Ja ir, tad ir potenciāls," teica ministrs.