"VNĪ pauž nožēlu, ka būvnieks un būvuzraugs saskaņā ar līgumu nav nodrošinājuši ugunsdrošības prasību stingru ievērošanu tik ievērojamā valsts nozīmes objektā. Ir pilnīgi skaidrs, ka tiesvedība ir neizbēgama. Lai tiesiskā ceļā noskaidrotu par ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem atbildīgo personu, gatavojam prasību pret "SBRE" un tās biedriem par nodarīto zaudējumu piedziņu. Tā tiks iesniegta tuvākajā laikā," sacīja Laukšteina.
Viņa arī norādīja, ka sadarbības turpināšanai VNĪ ir izvirzījis "SBRE" nosacījumu iesniegt labprātīgu prasības nodrošinājumu visu līdz šim aprēķināto zaudējumu apmērā bankas galvojuma formā gadījumam, ja "SBRE" ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu tiek atzīts par atbildīgu par ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem.
Saņemot šādu nodrošinājumu, tiek izslēgts risks, ka prasības apmierināšanas brīdī zaudējumu piedziņa nav iespējama, piemēram, būvuzņēmēja ierobežotas maksātnespējas vai maksātnespējas dēļ, skaidroja VNĪ pārstāve.
"Valsts policijas paziņojums presei gaidāmajā tiesas procesā tikai stiprina VNĪ pozīciju un pārliecību, ka valstij tiks atdoti ugunsgrēka radītie zaudējumi, kas patlaban lēšami aptuveni piecu miljonu eiro apmērā. Kriminālprocesa rezultāti varētu tikai sekmēt prasības tiesvedības virzību," norādīja Laukšteina.
Viņa arī atzina, ka VNĪ nekomentēs "SBRE" publisko izteikumu 17.aprīlī par to, ka uzņēmums gatavs nekavējoties iemaksāt nodrošinājumu - piecus miljonus eiro -, tādējādi apliecinot gatavību uzņemties pilnu atbildību par Rīgas pils ugunsgrēku gadījumā, ja tiesībsargājošās iestādes par vainīgajiem atzīs tieši būvnieku.
"Tas bija būvnieku izteikums, mēs neko vēl neesam saņēmuši," sacīja Laukšteina.
Jautāta par notiekošajiem darbiem pils atjaunošanā, viņa atzina, ka rekonstrukcijas projekts turpina savu gaitu.
"Nekas nav apstājies. Tāpat VNĪ kā rekonstrukcijas un restaurācijas darbu pasūtītājs visu laiku ir sekojis, lai būvnieks likvidē ugunsgrēka sekas. Apdrošinātājiem ir iesniegts pieteikums, taču pagaidām nav saņemts apstiprinājums maksājumam," rezumēja VNĪ pārstāve.
Kā ziņots, apsūdzības Rīgas pils ugunsgrēka lietā celtas pret atbildīgo būvdarbu vadītāju no "SBRE", kā arī pret apakšuzņēmēja "Fritex" strādnieku, kas neuzmanības dēļ izraisījis aizdegšanos. Patlaban nav zināms, kura ir trešā amatpersona, pret kuru varētu tikt celtas apsūdzības Rīgas pils ugunsgrēka lietā, bet zināms esot, ka viens no apsūdzētajiem ir būvdarbu vadītājs, kā arī strādnieks, kurš pēc darba laika rīkojies neuzmanīgi ar uguni.
Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, bet paralēli sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām - būvuzņēmumiem. Kā piespiedu līdzeklis juridiskajām personām uzlikti aresti 62 kontiem un 111 transportlīdzekļiem, tostarp būvniecības tehnikas vienībām.
Jau ziņots, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar rokas slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.
Reaģējot uz šo informāciju, paziņojumu masu medijiem izsūtīja arī pils rekonstrukcijas darbu veicēju "SBRE" pārstāvis Didzis Putniņš, kurš apgalvoja, ka izskanējušo versiju par to, ka 20.jūnijā jau pa dienu Rīgas pilī bijis izcēlies ugunsgrēks, dzirdot pirmo reizi un līdz šim par to neesot bijusi nekāda informācija ne no vienas iesaistītās puses.
Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības "SBRE" uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvo, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
VNĪ pieaicinātie Igaunijas eksperti iepriekš secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
