Šī gada pirmais ceturksnis Latvijas ekonomikai bijis veiksmīgs – pat labāks nekā pērnā gada pēdējais ceturksnis, tomēr tas, kā Ukrainas un Krievijas krīze ietekmēs Latvijas ekonomiku, būs skaidrs vasaras vidū, LTV raidījumā "Sastrēgumstunda" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Neskatoties uz notikumiem Ukrainā un Krievijā, šā gada valsts budžets ir stabils, un tā grozīšana iespējama tikai absolūti neparedzētu notikumu dēļ, apliecināja premjerministre Laimdota Straujuma (V).
"Joprojām es uzskatu, ka budžets ir stabils, un valdība budžetu mainīt nav plānojusi. Mēs varam mainīt tikai tad, ja sākas absolūti neparedzēti notikumi Austrumos, es ceru, ka tādi nenotiks," sacīja Straujuma.
Viņa arī nedomā, ka IKP prognozes samazinājuma dēļ būtu jāgroza budžets. Papildu finansējums pieejams no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir pietiekami, lai stiprinātu aizsardzības jomu šogad.
"Uz vasaras vidu redzēsim Putina ambīcijas," prognozēja Vilks. Tad arī būs skaidrs tas, kā konflikts mainīs Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes.
Viņaprāt, konflikta attīstībai ir divi varianti: Krievijas prezidents Vladimirs Putins "ies uz visu banku", kas esot visticamākais variants, vai arī starptautiskajai sabiedrībai izdosies Latvijas austrumu kaimiņu "nomierināt".
Ministrs norādīja, ka Latvijai visļaunākais scenārijs būtu visaptverošas sankcijas pret Krieviju, uzstājīga rietumvalstu "pretimstāvēšana" Krievijai.
Viņš gan ir pārliecināts, ka Krievija bez eksporta nespēj iztikt, jo tai jāpabaro gan sevi, gan savu armiju.
Vilks piebilda, ka IKP pieauguma prognozes potenciālā samazināšana nenozīmēs valsts budžeta samazināšu, tomēr, visticamāk, nākamajai valdībai, kas tiks veidota pēc Saeimas vēlēšanām rudenī, nebūs papildus līdzekļu, ko dalīt. Tā vietā esošos līdzekļus var pārdalīt starp resoriem.
Ministrs gan ir pārliecināts, ka palielināt nodokļus, lai kāpinātu budžeta līdzekļus, nevajadzētu. "Šī valdība to nedarīs," viņš apgalvo.