Iestājoties Eiropas Savienībā (ES) Latvija ieguva gan papildu resursus, gan līdz tam nebijušas iespējas, tomēr nereaģējot uz riskiem, piedzīvoja "burbuli" un tam sekojošu krīzi. Savukārt tagad dalība savienībā ir valsts glābiņš, jo, neesot šajā blokā, Ukrainas krīzes ietekmē valsts atrastos bezdibeņa priekšā, uzskata "Delfi" aptaujātie ekonomikas eksperti.
Latvija ES pievienojās tieši straujas izaugsmes perioda vidū: tas ilga no 2000. līdz 2007.gadam, portālam "Delfi" skaidro "DNB bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
"Taču šī cikla vidū izaugsmes raksturs ievērojami mainījās. Sākotnēji izaugsmi virzīja galvenokārt straujš eksporta kāpums. Tas turpinājās arī pēc pievienošanās ES, bet paralēli tam arvien spēcīgāks faktors kļuva nekustamo īpašumu tirgus," norāda Strautiņš. "Tas darbojās kā liels sūknis, kas vilka iekšā valstī naudu, galvenokārt caur banku finansējumu un novirzīja nekustamā īpašuma iegādei un būvniecībai, tālāk tā aizplūda citās ekonomikas nozarēs."