Būvniecības nozare zaudēs simtiem pieredzējušu būvdarbu vadītāju, secina 'de facto'  (36)

Tas draudot ar risku pazaudēt simtiem pieredzējušu speciālistu būvdarbu vadībā. Turklāt jāņem vērā – ja darba tirgū strauji samazināsies būvdarbu vadītāji, tad atlikušajiem vienlaikus var nākties uzņemties atbildību par krietni vairāk būvobjektu nekā līdz šim, secina raidījums.

Stājoties spēkā jaunajam būvniecības likumam, šī nozare riskē pazaudēt ievērojamu skaitu atbildīgo būvdarbu vadītāju. Iemesls – jaunas izglītības prasības, kas varētu attiekties uz vairākiem tūkstošiem nozarē strādājošo būvtehniķu.

"Mēs jau nezinām noteikumus, kādus pieņems ar jauno likumu. Varbūt tas ir speciāli, lai mūs vienkārši izspiestu no šī tirgus. Varbūt ieved speciālistus, kuriem nav vajadzīga mūsu sertifikācija," pieļauj būvtehniķis, biedrības "Latvijas celtnieks" valdes priekšsēdētājs Arturs Tutiņš.

Viņš celtniecībā strādā jau vairāk nekā 25 gadus un ir viens no tiem, kam būs jārēķinās ar jaunajām izglītības prasībām. Astoņdesmito gadu beigās absolvējis Celtniecības tehnikumu, un kopš tā laika regulāri papildinājis zināšanas. Tagad ar to vairs nepietiks. Ja Būvniecības likums, tieši tāds, kāds tas pieņemts, stāsies spēkā šoruden, tad arī Tutiņam, iespējami ātrāk būs jāatgriežas Celtniecības koledžā. Viņš ir sašutis par to, ka iepriekš iegūtā izglītība un pieredze šajā situācijā vairs netiek ņemta vērā, un viņam no jauna jāmācās trīs gadus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Inese Stūre uzsver, ka nekāda pielīdzināšana starp savulaik tehnikumā iegūtu izglītību un šī brīža pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību nav iespējama.

Teorētiskās zināšanas pārcelt nedrīkst. Pieredzējušie būvdarbu vadītāji varētu vien cerēt, ka nebūs atkārtoti jāiziet studiju programmā paredzētā obligātā prakse. Īpaši izveidotai komisijai vēl būtu jālemj par tās atzīšanu.

"Ja būtu iespēja, tad koledža varētu izstrādāt kādu speciālu programmu, kurā apvienotu arī pieredzi un iepriekš iegūto izglītību, lai to varētu. Bet šobrīd mēs to nevaram darīt," apliecina Rīgas Celtniecības koledžas direktore Irēna Lūse. Tiem, kuri pusmūžā vairs nav gatavi sēsties skolas krēslā un mācīties vēlreiz matemātiku, fiziku, no jauna apgūt interjera dizainu – tiem būvdarbu vadītājiem nāksies meklēt nozarē jaunus izaicinājumus. Vēl sarežģītāka situācija būs arī novados dzīvojošajiem, jo mācību iestādes, kas piedāvā šādu izglītību, ir Rīgā un Rēzeknē.

Savukārt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša uzskata, ja cilvēka pašmērķis ir būt par būvdarbu vadītāju ar savu sertifikātu, jā, tad viņš ies un mācīsies. Ja viņa mērķis ir būt nozarē, darīt šo darbu, būt objektos, tad tas, kas ir viņa profesijā, ko viņš ir apguvis, tad to var turpināt darīt.

"Nevienam neliegs strādāt nozarē, viņš tikai liegs būt atbildīgam par procesu kopumā un būt reģistrētam," uzsver Oša.

Šī prasība, kas no būvdarbu vadīšanas atsijā speciālistus bez pirmā līmeņa augstākās izglītības, nav tapusi Ekonomikas ministrijā, parādījusies laikā, kad likumprojekts skatīts Saeimas komisijā. Būvnieku asociācija iestājusies par izglītības prasību celšanu, bet Latvijas Būvinženieru Savienība iebilda, norādot arī uz riskiem, kas rastos, tirgū zaudējot simtiem būvdarbu vadītāju, turklāt šajā gadījumā - visbiežāk ar visai ievērojamu pieredzes bagāžu. Tomēr savienība palika nesaklausīta.

Cik varētu būt tādu būvdarbu vadītāji, kuri esošo, patstāvīgo praksi pametīs - šobrīd ir grūti pateikt. Tomēr aptuveni aprēķini liecina, ka jaunās prasības attieksies uz diviem tūkstošiem speciālistu. Un, ja viņi no augstskolas atteiksies, tad atlikušajiem speciālistiem, kādu laiku var nākties vienlaikus vadīt būvdarbus līdz pat desmit objektos, secina raidījums.

Latvijas būvinženieru savienība aprēķinājusi, ka pēc trim gadiem, beidzoties pārejas periodam, savas pastāvīgās prakses tiesības var zaudēt 1400 ēku būvdarbu vadītāji un 540 ceļu un tiltu būvdarbu vadītāji. Savukārt novados sertificēto būvspeciālistu skaits var samazināties pat par 80%.