Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā – pircēji no Latvijas un austrumiem  (18)

2010.gadā Rīgā zemesgrāmatā reģistrētu darījumu virs miljona latu - tātad 1,42 miljoniem eiro - nebija vairāk par 15. 2011.gadā šādu darījumu jau bija vismaz 28, bet pērn – 35. Pērn šādu darījumu bija jau 39.

Arī Jūrmalā pēc 2012.gadā fiksētā samazinājuma lielo darījumu apjoms atkal ir atgriezies uz pieauguma sliedēm: 2011.gadā kopā kūrortpilsētā bija reģistrēti vismaz 18 darījumi virs miljona latu katrs, 2012.gadā - tikai deviņi, bet pērn jau atkal veseli 17. Turklāt pērn tika noslēgti veseli 30 darījumi virs miljona eiro.

Dzīvokļu un telpu darījumu jomā 2012.gadā rekordsumma tuvojās diviem miljoniem latu, un visi 20 lielākie dzīvokļu darījumi pārliecinoši pārsniedza 400 000 latu atzīmi. Savukārt pērn visi 20 lielākie darījumi jau bijuši virs 800 000 eiro robežas bet virs 700 000 eiro - pat veseli 44.

Savukārt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati par to, kas tad bijis galvenais fiksētā pieauguma virzītājspēks, ir viennozīmīgi pārliecinoši - par kaut kādu pircēju dažādību var runāt vienīgi Rīgas īpašumu tirgū, turklāt arī tajā nozīmīga loma bijusi Krievijas un citu NVS valstu pilsoņu iecienītās Kipras uzņēmumiem.

Savukārt attiecībā uz Jūrmalas īpašumu, kā arī ekskluzīvo dzīvokļu tirgu jaunais TOP 70 liek izdarīt nepielūdzami skaidru secinājumu - ja kādu iemeslu dēļ no Latvijas austrumos esošo valstu pilsoņus pārstātu interesēt šādu īpašumu iegāde mūsu valstī, šis tirgus segments vienkārši sabruktu.

Papildus tam vērojama arī pircēju interese par dārgiem īpašumiem ārpus Rīgas un Jūrmalas: tā, piemēram, Ķekavas pagastā zemes un ēkas nekustams īpašums pērn iegādāts par 11 miljoniem eiro, Mārupes novadā - par 3,8 miljoniem eiro.

Kopumā šādu darījumu virs 1,5 miljoniem eiro - to ģeogrāfijā ir arī Tukums, Tīnūži, Liepāja, Stopiņi un Ādaži - ir bijuši veseli desmit, liekot domāt, ka nākamgad TOP 70 vajadzētu iekļaut arī ārpus Rīgas un Jūrmalas veicamo rekorddarījumu sadaļu.

Dati - nekustamā īpašuma uzņēmumi, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata,
"Lursoft".

Pagājušā gada jūlijā "Benkons MMC" Latvijas filiāle (azerbaidžāņu uzņēmums, ko Latvijā pārstāv bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri) kļuvusi par viesnīcas un 1906 kvadrātmetrus liela zemesgabala Kaļķu ielā 28 īpašnieku. Šis īpašums pēc 2010.gada privatizācijas īpašniekus mainījis vairākkārt: SIA "Reho" to no Rīgas domes nopirka par 6,27 miljoniem latu (8,92 miljoni eiro), bet tālāk pēc pāris mēnešiem pārdeva jau par 8,25 miljoniem latu (11,74 miljoni eiro) SIA "Baltic Investments Group". Pēc pusotra gada tas pārgāja SIA "FG Management" īpašumā saskaņā ar dibināšanas lēmumu, bet jau pēc gada tika pārdots tālāk pašreizējam īpašniekam. Jaunais īpašnieks to iegādājies bez hipotekārā kredīta izmantošanas.

Par 6,75 miljoniem latu (9,60 miljoni eiro) ārpus Latvijas reģistrētā "City Con Group Ltd" kļuvusi par Vernisāžas kompleksa īpašnieci, to pārpērkot no SIA "Smilšu īpašumi" (lielākais īpašnieks caur SIA "Backstage" - Rahmiels Deičs) kura pēc darījuma jau tiek likvidēta. Jaunais īpašnieks darījumu veicis ar kredītlīdzekļu palīdzību, jo uz īpašumu nostiprināta 4 miljonu eiro hipotēka par labu SIA "Euro Luxe Trading Latvia".

SIA "MC Estate" (faktiskais saimnieks - pazīstamais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš) janvārī nopirka 2786 kvadrātmetrus zemes ar trīsstāvu dzīvojamo māju un saimniecības ēku Jura Alunāna ielā 2. To pārdeva SIA "Alunāna biroji", kas par līdzīgu summu to nopirka 2004.gadā. Lai veiktu darījumi, SIA "MC Estate" ņēma kredītu Swedbank, kurai par labu nostiprināta 5,9 miljonu latu (8,39 miljoni eiro) hipotēka.

AS "Latvijas pasta" banka pērn februārī par šādu summu nopirka sešstāvu ēku Brīvības ielā 54. Šo savu bijušo mītni pārdeva cita kredītiestāde – AS "Rietumu banka". Darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Par šādu summu nu jau likvidētā AS "Pnips" (iepriekšējais nosaukums - "Prudentia" ieguldījumu pārvaldes sabiedrība) pagājušā gada aprīlī pārdeva 1231 kvadrātmetru zemes ar piecstāvu viesnīcu Elizabetes ielā 3. To par pašu līdzekļiem iegādājās SIA "Dzintaru 34" (īpašnieki - pieci Krievijas pilsoņi un Nataļja Rudzīte).

Nezināmiem akcionāriem piederošā AS "Baltic Re Group" pagājušā gada novembrī par 3,97 miljoniem latu (5,65 miljoni eiro) nopirka iepriekš "Parex bankai" piederējušo ēku Kaļķu ielā 12/14, kuru banka 2009.gadā ieguva tiesas ceļā no parādnieka, bet 2011.gadā pārdeva tālāk SIA "NIF Projekts 9". Jaunais īpašnieks ēkas iegādei ir ņēmis kredītu "DNB bankā", kurai par labu nostiprināta 3,65 miljonu latu (5,19 miljoni eiro) hipotēka. Piecstāvu ēka atrodas uz 646 kvadrātmetrus liela zemesgabala.

Divu dienu laikā oktobrī divas reizes īpašnieku mainījis "Elkor" grupas tirdzniecības komplekss Krasta ielā 60. Vispirms to par 2,61 miljonu latu (3,71 miljoni eiro) no SIA "K-Īpašums" nopirka SIA "ETG", kas jau nākamajā dienā par 3,93 miljoniem latu (5,59 miljoni eiro) to pārdeva tālāk SIA "Morient IG", kas caur SIA "KSG Group" pieder Kazahstānas uzņēmējiem. Darījumos hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" pagājušā gada jūnijā par 3,6 miljoniem latu (5,12 miljoni eiro) pārdeva 1095 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar administratīvo ēku Aspazijas bulvārī 20. Īpašumu nopirka 1962.gadā dzimušais Pāvels Mitrofanovs, kurš darījumu veica bez hipotekāro kredītlīdzekļu izmantošanas.

Par šādu summu jaunu īpašnieku atradis 5165 kvadrātmetrus liels zemesgabals ar biroja ēku Gunāra Astras ielā 1c, ko kādreiz attīstīja pazīstamais bankrotējušais nekustamo īpašumu attīstītājs "Dzimtā sēta" un kas piederēja ar to saistītam uzņēmumam "Dzimtās sētas īpašumi". 2010.gadā to ar tiesas lēmumu pārņēma kreditors "Swedbank" meitas uzņēmums "Ektornet G.Astras 1c, Latvia". Banka bija izsniegusi 6,05 miljonu latu (8,61 miljons eiro) lielu aizdevumu. Jaunais īpašnieks ir SIA "Astras biznesa centrs" (īpašnieks caur SIA "A1C Holdings" - nezināmiem akcionāriem piederošā AS "Ecopost Holdings"), kas darījuma veikšanai ņēmusi 2,46 miljonu latu (3,5 miljoni eiro) lielu kredītu "ABLV Bank".

Par šādu summu SIA "Mācību centrs Andrejsala" septembrī ieguva 975844/1001570 domājamās daļas no 100 157 kvadrātmetrus liela zemesgabala Andrejostas ielā 6, uz kura atrodas arī laivu piestātne. To savā uzņēmumā ieguldīja SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" (lielākais īpašnieks - norvēģu AS "Aragon", kas vēsturiski tikusi saistīta ar Viestura Koziola vārdu), kas to tikai februārī nopirka no Satiksmes ministrijas par 2,88 miljoniem latu (4,10 miljoni eiro). "Mācību centrs Andrejsala" to ieķīlājis par labu "Nordea Bank", kurai par labu nostiprinātas divas hipotēkas – viena 4,55 miljonu latu (6,47 miljoni eiro), bet otra - 1,46 miljonu latu (2,08 miljoni eiro) apmērā.