Saeima ceturtdien, 6.maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai nosūtītajā Imigrācijas likumā.
Ilgās diskusijās tapušie grozījumi paredz sākot no šā gada septembra līdz 250 000 eiro palielināt cenu slieksni termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai par investīcijām nekustamajos īpašumos.
"Delfi" jau vairākkārt ziņoja, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā paredzēja šo darījumu slieksni noteikt 150 000 eiro apmērā, vienlaikus ieviešot kvotas termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai par investīcijām nekustamajos īpašumos.
Tagad pieņemtie grozījumi paredz atteikšanos no šīs kvotu sistēmas.
Grozījumi noteic, ka iegādes brīdī viena nekustamā īpašuma vērtība nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro, bet minimālā kadastrālā vērtība palielināta līdz 80 000 eiro.
Šāds darījumu slieksnis attieksies uz visiem reģioniem. Pašreizējais regulējums nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var iegūt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.
Turklāt, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju, no šā gada 1.septembra nekustamo īpašumu pircējiem valsts budžetā būs jāiemaksā arī summa 5% apmērā no nekustamā īpašuma darījuma vērtības.
Nacionālā Apvienība, kuras ultimāts pērn noveda pie otrreizējai caurlūkošanai nosūtīto Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas, ceturtdien izplatīja paziņojumu, kurā uzsver, ka "turpinās cīņu par pilnīgu uzturēšanās atļauju tirgus izbeigšanu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
