Lai pasargātu dzīvniekus no sāpēm, stresa, kā arī nopietnām veselības problēmām, ko rada knišļu un citu asinssūcēju kukaiņu kodumi, maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam, dzīvnieku turētājiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Savukārt, ja novērojama knišļu masveida savairošanās, dzīvniekus vispār nevajadzētu laist ārā.
Tāpat pirms izlaišanas ganībās dzīvniekus jāapstrādā ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta, norāda dienests.
Asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma, proti, tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, ar kurām ārstē tesmeņa iekaisumus. Taču, pirms ziedes iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu.
Ja dzīvnieki ir sakosti, tie jāved uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
PVD arī norāda, ka jāparūpējas, lai dzīvnieki nepārkarstu. Parasti tas notiek, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, kā arī transportēšanas laikā.
Turklāt šādi piesardzības pasākumi attiecas arī uz istabas dzīvniekiem jeb mīļdzīvniekiem. Dodoties izbraukumā vai iepērkoties, nevajadzētu mīļdzīvniekus atstāt automašīnā arī tad, ja logs ir atvērts. Ja četrkājainie draugi tiek turēti dzīvoklī, tiem var ierīkot guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas. Ja suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, jāparūpējas, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.
Dienests atgādina, ka pārkarsuši dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.
Lai pasargātu dzīvniekus no pārkaršanas, tiem jādod pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens.
PVD informē, ka govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus nevajadzētu ganīt laikā no pulksten 12 līdz 16 un tiešos saules staros vai arī jāparūpējas, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.
Mītnēs turētajiem dzīvniekiem, it īpaši putniem un cūkām, jānodrošina ventilācija, gaisa apmaiņa, bet ne caurvējš un, ja iespējams, jāparedz dzīvniekiem lielāka platība, lai tie nebūtu saspiesti.
Transportēšanas laikā transporta līdzeklī nevajadzētu ievietot pārāk daudz dzīvniekus un jānodrošina tiem ventilācija. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, jācenšas ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
