Pērn Krievija turpināja aktīvi strādāt, lai saglabātu savu ģeopolitisko un ekonomisko ietekmi Baltijas jūras reģionā, sekmējot sev vēlamu projektu attīstību un cenšoties kavēt tādu projektu īstenošanu, kas Baltijas valstīm sniegtu alternatīvu Krievijas dabasgāzei, pārskatā par 2013.gadu norāda Drošības policija (DP).
Ar mērķi saglabāt savu ietekmi Baltijā un tostarp arī Latvijā Krievija pagājušajā gadā sekmējusi sev vēlamu projektu attīstību un centusies kavēt tādu projektu īstenošanu, kas Baltijas valstīm sniegtu alternatīvu Krievijas dabasgāzei, skaidrots ziņojumā.
"2013.gadā atsevišķi Krievijas uzņēmumi aktīvi mēģināja saglabāt esošās pozīcijas Latvijas dabasgāzes tirgū un realizēja dažādas informatīvās kampaņas saistībā ar dabasgāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu un sev labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu, lai nepieļautu alternatīvu piegādes avotu izveidošanos. Minētie uzņēmumi, lobējot savas intereses, kā ietekmes kanālus sabiedriskās domas veidošanai un lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai izmantoja atsevišķus Latvijas uzņēmumus, ekspertus, žurnālistus un viedokļu līderus," norāda DP.
Iestādes analītiķi atgādina, ka atkarība no viena energoresursu piegādātāja palielina ne tikai ekonomisko ievainojamību, bet arī paplašina piegādātāja iespējas ietekmēt Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku.
Tāpat DP prognozē, ka arī turpmāk Krievija būs ieinteresēta saglabāt dominējošo stāvokli energoresursu piegādes jomā Latvijā un ar dažādiem politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem instrumentiem mēģinās kavēt alternatīvu energoresursu piegāžu risinājumu attīstību.
"Delfi" vairākkārt ziņojis par to, ka šogad paredzēto gāzes tirgus liberalizāciju Saeima kārtējo reizi atlika .