Ņemot vērā Krievijas militāro intervenci Krimā, Ekonomikas ministrija apzinājusi vairākus risinājumus Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Par tiem otrdien, 20.maijā, informēta valdība.
No Ekonomikas ministrijas ziņojuma izriet, ka viens no perspektīvākajiem projektiem saistībā ar Latvijas atkarības mazināšanu no Krievijas dabasgāzes piegādēm ir iecerētais dabasgāzes starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu. Izmantojot šo starpsavienojumu, dabasgāzi no alternatīviem piegādātājiem, kuri gan vēl nav zināmi, varētu saņemt arī Latvija, kuras teritorijā savukārt varētu tikt izvietotas jaunas dabasgāzes krātuves.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) pēc valdības sēdes skaidroja, ka starpsavienojuma cauruļvads, kura kopējais garums būtu 562 kilometri, varētu izmaksāt 558 miljonus eiro, no kuriem 75% segtu ES. Patlaban lielākās diskusijas saistītas ar jaunā cauruļvada ekspluatācijas izmaksu segšanu.
Pēc Dombrovska teiktā, Polija, kuras teritorijā cauruļvada garums sasniegtu 351 kilometru, patlaban uzskata, ka ekspluatācijas izmaksas būtu jāsedz Baltijas valstīm, kam šis cauruļvads nodrošinātu alternatīvas dabasgāzes piegādes. Baltijas valstis tam nepiekrīt, jo jaunā cauruļvada izbūve ļautu gazificēt visu Policijas ziemeļaustrumu reģionu un nodrošinātu šai valstij pieeju Latvijā esošajām dabasgāzes krātuvēm. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas sniegtajai informācijai Latvijā ir apzinātas 11 vietas, kur varētu tikt izveidotas jaunas dabasgāzes krātuves, kurās kopumā varētu uzglabāt pat 50 miljardus kubikmetru gāzes.
Par šo projektu Dombrovskis jau esot runājis ar ES enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru, kurš apņēmies tuvāko divu līdz trīs mēnešu laikā sasaukt Baltijas valstu premjerministru tikšanos, lai apspriestu projekta tālāko gaitu.
Kā vēl viens iespējamais risinājums, kas stiprinātu Baltijas valstu enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes, tiek minēta sašķidrinātās dabasgāzes termināļu celtniecība. Šāds terminālis jau tiek būvēts Lietuvā, tomēr, ņemot vērā to, ka tas ir nacionālas, nevis reģionālas nozīmes terminālis, tā celtniecības izmaksas netiks segtas no ES finansējuma, kas reģionālu termināļu būvniecības gadījumā var sasniegt 50% no projekta izmaksām.
Reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis varētu atrasties Igaunijā, Mūgas ostā vai Somijā, tomēr abas valstis līdz šim nav spējušas vienoties par reģionālas nozīmes termināļa atrašanās vietu, sacīja Dombrovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!